Valdība neplāno nodokļu sistēmas reformu, bet vēlas, lai šī sistēma ir taisnīga, sarunā ar reģionālo mediju žurnālistiem atzina ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Viņš stāstīja, ka no darba ņēmējiem apmēram 600 000 maksā standarta režīma nodokļus, savukārt ap 300 000 strādājošo maksā zemākus nodokļus. Tātad tie, kuri maksā nodokļus pilnā apjomā, sedz valsts nodrošināto pakalpojumu izmaksas nemaksātāju vietā.
“Visi vecāki sagaida vienādu izglītības līmeni, visi iedzīvotāji sagaida veselības aprūpi, nešķirojot, kādi nodokļi tiek maksāti, tāpat visi sagaida vecuma pensijas. Visi gaida pakalpojumus proporcionāli, līdz ar to vajadzētu arī proporcionāli iemaksāt budžetā,” teica K. Kariņš.
Līdzīgi klāstīja arī finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis: “Finanšu ministrija vēlas, lai nodokļu sistēma būtu taisnīgāka, vienkāršāka un konkurētspējīga”. Taisnīgums, pēc I. Dāldera teiktā, nozīmē, ka visiem nodokļu maksātājiem būtu izlīdzināts nodokļu slogs. Lai kādam nebūtu privilēģijas, par to pašu vai līdzīgu darbu maksājot mazākus nodokļus. “Trešdaļa no strādājošajiem maksā zemas vai nemaksā sociālās iemaksas. Tas gulstas lielā mērā uz visu pārējo sabiedrību, un tas nav godīgi pret tiem, kuri maksā nodokļus pilnā apjomā,” viņš pauda.
K. Kariņš informēja, ka Finanšu ministrija 18. februārī nāks klajā ar informatīvo ziņojumu par uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Par ministrijas priekšlikumiem notiks diskusijas sabiedrībā ar darba ņēmējiem, devējiem, deputātiem un citām ieinteresētajām pusēm.
I. Dālderis sarunā skāra arī citus nodokļus, bet atzina, ka šobrīd nav vienošanos par kādām konkrētām nodokļu izmaiņām. Viņš pauda skepsi par ieguvumu patērētājiem no kādām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņām, minot, ka 2014. gadā tika mazināts PVN, bet cenas tā rezultātā nesamazinājās. Viņš atzina – ja vēlas palīdzēt trūcīgām personām, efektīvāki ir citi pasākumi. Tiekot domāts par izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī. I. Dālderis atzina, ka, iespējams, valstij jānosaka līmenis – piemēram, nodoklis maksājams par īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 100 000 eiro, bet būtībā pašvaldībām ir jālemj, kuram un kādu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi piemērot.
Kopumā runājot par dažādiem ierosinājumiem nodokļu sistēmas izmaiņām, I. Dālderis secināja: “Mēs gribam mazāk maksāt, bet vairāk saņemt, kas nav iespējams”.
