Pagājušajā trešdienā Latvijas pilsētās un pašvaldībās sāka darboties vēlēšanu iecirkņi.
Pagājušajā trešdienā Latvijas pilsētās un pašvaldībās sāka darboties vēlēšanu iecirkņi. Tiesa, pirmās dienas neliecināja par vēlētāju aktivitāti un interesi. Dažviet iepazīties ar partiju sarakstiem ieradās viens vai daži cilvēki. Pārlūkojuši kandidātu uzvārdus un dažos nevienu pazīstamu neizlasījuši, interesenti bilduši, ka vēl nezina, kā rīkosies 12.jūnijā, jo nav īpašas vēlēšanās balsot par tiem, ko nepazīst.
Vairākkārt dzirdēju, ka daudzi nemaz negrasās iepazīties ar politisko partiju piedāvātajām programmām un deputātu kandidātu sarakstiem. Jautāju, kāpēc Atbildes bija vairākas. Vieni bilda, ka ir vīlušies līdzšinējā valdības politikā un Saeimas deputātu attieksmē pret sēžu zālē notiekošo, kur viens atļaujoties snaust, otrs – runāt pa mobilo telefonu, trešais – diskutēt ar blakussēdētāju un tamlīdzīgi. Citu viedoklis bija, ka noteikti jādodas vēlēt Eiropas Parlamentu, jo citādi varot būt tā, ka Latvijas tēlu veido un likteni Eiropas Savienībā lemj ždanokieši. Visiem saprotams, ka nekas labs tas nevarot būt.
“Man ir vienalga, ko ievēlēs. Visi, kas strādās Briselē, būs labi,” bilda pusmūža sieviete. Viņa atzina, ka tāpat nekas četros gados radikāli viņas dzīvē un Latvijā kopumā nemainīšoties. Pensija tāpat kā līdz šim palielināšoties lēnāk nekā preču un medikamentu cenas. “No politiskiem solījumiem esmu nogurusi,” viņa piebilda. Potenciālo vēlētāju dažādie izteikumi ir saprotami, jo cilvēki vispirms domā par to, ar ko ir saistīti ikdienā, tikai pēc tam aizdomājas par to, kas sagaida pēc gada, pieciem vai desmit.
Ir vēl viena vēlētāju kategorija, kas visu mēra bagātajos un nabagajos. Atkarībā no tā šie ļaudis pievēršas vai nu labējām vai kreisi orientētām partijām.
Uzskatu, ka atšķirībā no pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, dažādo partiju aktivitāte ir mazāka. Vairs nav tā, ka, atverot pastkastīti, no tās izbirst dažādi reklāmas bukleti un aicinājumi. Piemēram, laukos mītošajiem vienīgā iespēja iepazīties ar partiju programmām un deputātu sarakstiem, ir vēlēšanu iecirknis. Pilsētniekiem bukletus dala partiju pārstāvji. Lai lasīšana būtu tīkamāka, saujā iespiež arī konfekti “Gotiņa”, tai neraksturīgā iesaiņojumā.
“Žēl, ka pārstāvjus, kas strādās Eiropas Parlamentā, man jāizvēlas no vienas partijas saraksta. Nav jau slikta tā Zaļo un zemnieku partija, bet labprātāk no visiem sarakstiem izvēlētos labākos cilvēkus,” pēc konfektes notiesāšanas teica tirgū sastaptais vēlētājs. Daudzu politiķu uzvārdus un viņu labos darbus vēlētāji ielāgojuši un novērtējuši, bet viņiem nav iespējams izveidot vienu komandu, kas attaisnotu katra konkrētā vēlētāja cerības, proti, Eiropas Parlamentā aizstāvētu Latvijas intereses, kas vienlīdz ir katra tās iedzīvotāja intereses.
