Veselības ministrijas iniciatīva par nepieciešamību aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās un aicinājums uzsākt sabiedrības diskusiju šajā jautājumā ir nozīmīgs un atbalstāms.
Veselības ministrijas iniciatīva par nepieciešamību aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās un aicinājums uzsākt sabiedrības diskusiju šajā jautājumā ir nozīmīgs un atbalstāms.
Daudzas valstis, gatavojot izmaiņas likumos, lai izskaustu pasīvo smēķēšanu (tabakas dūmu, kas atrodas apkārtējā vidē, ieelpošana), ir publicējušas pārliecinošus pierādījumus par tabakas dūmu ietekmi uz cilvēku.
Pētījumi liecina, ka ASV pasīvās smēķēšanas dēļ gadā miruši apmēram 30 līdz 60 tūkstoši cilvēku, no tiem apmēram 3000 no plaušu vēža, bet apmēram 15 reižu vairāk no sirds un asinsvadu saslimšanām. Norvēģijā pētījumos pierādīts, ka katru gadu apmēram 500 cilvēku mirst no sirds miokarda infarkta pasīvās smēķēšanas dēļ.
Daudzo zinātnisko pētījumu apkopojums par pasīvās smēķēšanas kaitīgumu ļoti kodolīgi un pārliecinoši formulēts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Vispārējās tabakas kontroles konvencijas (turpmāk – konvencijas) tekstā:
“”(..) Zinātniski pierādīts, ka tabakas dūmi ir cēlonis slimībām, nāvei un invaliditātei.” (8. pants)
Formulējums radās apmēram trīs gadu ilgā pierādījumu analīzes un debašu rezultātā, izstrādājot konvenciju starpvaldību delegāciju sarunās. Konvenciju PVO dalībvalstis vienbalsīgi pieņēma Pasaules Veselības Asamblejā 2003.gada maijā Ženēvā. Pašlaik rit konvencijas ratifikācijas process, un tā stāsies spēkā 90. dienā pēc 40 valstu ratifikācijas.
PVO 1999.gada ziņojumā secināja, ka pasaulē gandrīz puse bērnu ir pakļauta tabakas dūmu ietekmei, tātad -veselības un dzīvības riskam. Arī Latvijā tas redzams ikdienā un konstatējams iedzīvotāju aptaujās. Bērnu (arī vēl nedzimuša augļa) pakļaušana pasīvajai smēķēšanai ir jāvērtē kā nopietns cilvēktiesību pārkāpums.
Pasīvai smēķēšanai pakļauti arī ļoti daudz jaunu cilvēku, kuri strādā apkalpojošā jomā bāros un restorānos. Īpaši satraucoši tas ir, vērtējot šo faktu bēdīgās demogrāfiskās situācijas kontekstā.
Šāgada maijā veselības nedēļas laikā reidā darbavietās kopā ar pašvaldības policiju runāju ar kādu jaunu oficianti Austrumu saldumu kafejnīcā Rīgā, Teikas rajonā. Jaunā meitene stāstīja, ka pati atmetusi smēķēšanu pirms gada, bet šajā darbavietā spiesta elpot cigarešu dūmus, jo vairums apmeklētāju smēķē, bet viņa baidās zaudēt darbu, tāpēc neiebilst pret šādu kārtību.
Anonīmās aptaujās Latvijas cilvēki jau tagad pārliecinošā vairākumā ir izteikuši atbalstu smēķēšanas aizliegšanai sabiedriskās vietās. Pirms diviem gadiem 77 procenti Jūrmalas un Saldus iedzīvotāju teica, ka piekrīt smēķēšanas aizliegumam sabiedriskās vietās.
Pieredze Īrijā un citās valstīs parādījusi, ka aizliegums smēķēt darbavietās un citās sabiedriskās vietās mudina daudzus atteikties no smēķēšanas vai meklēt palīdzību pie speciālistiem. Svarīgi, ka šāda bezdūmu vide ir liels atbalsts smēķēšanu atmetušajiem noturēties un neatsākt kaitīgo ieradumu. Daži kā alternatīvu aizliegumam smēķēt piedāvā labu ventilāciju. Taču pēdējo gadu pētījumi atklāj, ka pat vislabākā ventilācija nav risinājums, jo nespēj pilnībā nodrošināt no tabakas dūmiem tīru vidi.
Pārsteidzošu un cerīgu ainu redzam, analizējot smēķētāju atbildes uz jautājumu, vai viņi gribētu atmest smēķēšanu. Tādu, kuri saka, ka nevēlas atmest un turpinās smēķēt, ir tikai 10 procenti, pēdējos gados to skaits aizvien samazinās. Turpretī pārējie izteica vēlēšanos atmest vai sacīja, ka apsver iespēju atmest.
Uzmanību gribētos vērst uz to, ka nozīmīgus panākumus tabakas izraisīto slimību, nāves un invaliditātes samazināšanā varēsim gūt, ja bez šīs svarīgās stratēģijas (no dūmiem brīvas darbavietas un citas sabiedriskās vietas) spēsim vienlaikus realizēt vismaz piecas citas:
1. Paaugstināt nodokļus un cenas tabakas izstrādājumiem;
2. Panākt visaptverošu tabakas reklāmas un sponsorēšanas aizliegumu;
3. Nodrošināt cilvēkus, īpaši smēķētājus, ar patiesu informāciju par šo ļoti bīstamo produktu;
4. Papildināt brīdinošos uzrakstus uz tabakas izstrādājumiem ar attēliem (vēlams palielināt arī šo brīdinājumu laukumu līdz 50 procentiem no virsmas, kā tas ir Kanādā);
5. Izveidot valsts palīdzības sistēmu tiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.
Mērķtiecīga valsts rīcība noteikti palīdzētu izšķirties tiem, kuri šaubās, par labu savai un citu cilvēku dzīvībai un veselībai.
Katru dienu tabakas dēļ Latvijā šobrīd nebūtībā priekšlaikus aiziet vismaz 12 dzīvības. Apturēsim šo nāves pulksteni!
Jānis Caunītis, Ārsts, Veselības Veicināšanas centra projektu koordinācijas nodaļas vadītājs, PVO sadarbības partneris Latvijā tabakas kontroles jautājumos
