Stājoties Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotājiem tika solīti vairāki labumi. Viens no tiem – papildu finansējuma piesaiste vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pēc astoņiem gadiem, kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, šos labumus var baudīt teju ikkatrā vietā.
Kaut gan pie Eiropas naudas tikuši visi, tās apgūšana nav notikusi vienlīdzīgi. Starp pabērna lomā nokļuvušajiem ir arī Alūksnes novads. Salīdzinot ar citiem Latvijas reģionālās nozīmes centriem, alūksnieši uz vienu iedzīvotāju saņēmuši vismazāk finansējuma. “Šī sadale nav bijusi taisnīga,” neslēpj Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, iepazīstinot ar jaunākajiem datiem. Lai nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā jeb laikā no 2014. līdz 2020.gadam neatkārtotos identiska situācija, uz sarunu ar pašvaldības deputātiem tika aicināts Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. “Šobrīd mums jārunā par to, kā tad mums nebūt “pastarīšiem” pašiem pēdējiem,” sarunas mērķi formulē Dz.Adlers, paužot vēlmi būt konkurētspējīgiem ar citiem reģionālās nozīmes centriem.
Vainu mudina meklēt pašos
Lai gan N.Stepanovs nenoliedz, ka Alūksnes novads attīstības ziņā atpaliek no pārējiem Vidzemes reģionālās nozīmes centriem, viņš mudina saprast, ka ne jau plānošanas reģions ir naudas dalītājs. Kopš 2006.gada tiek minēti tikai divi gadījumi, kad Vidzemes plānošanas reģions varēja lemt par finansējuma sadali. Viens ir Izglītības un zinātnes ministrijas nodotais finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu sakārtošanai, otrs – Kultūras ministrijas finansējums pasākumu organizēšanai. Pārējos gadījumos Vidzemes plānošanas reģions var piedalīties finansējuma sadalē ar saviem priekšlikumiem, aizstāvot un pamatojot kāda projekta nepieciešamību reģiona attīstībai. Tiesa, arī šāda iespēja ne vienmēr tiek piedāvāta. Visbiežāk finansējuma sadale notiek valsts līmenī, nekonsultējoties ar plānošanas reģiona pārstāvjiem.
Šī iemesla dēļ, diskutējot par nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu, notiek cīņa par lielāku pilnvaru nodošanu reģionu rokās, proti, iespēju dalīt finansējumu pašiem reģioniem, nevis ministrijām. Par šādu priekšlikumu iestājas Latvijas Pašvaldību savienība un plānošanas reģionu pārstāvji, taču pagaidām nav zināms, vai tas gūs atbalstu. “Un iegaumējiet vienu – neviens lielāks projekts netiek atnests uz paplātes. Visi projekti tiek ļoti augstā līmenī aizstāvēti, jo tā ir liela nauda un par tiem projektiem ir jācīnās,” uzsver N.Stepanovs. Savukārt uz iebildumiem par policentriskās naudas sadali Vidzemes plānošanas reģiona vadītājs vainu mudina meklēt pašiem sevī. “Jums te iekšējās kolīzijas gāja tika augstā līmenī!” viņš atgādina situāciju. “Jūs te ik pēc pusgada dalījāt portfeļus un meklējāt savā starpā visādus kašķus.”
Bail par palikšanu bez finansējuma
Par spīti pārmetumiem Alūksnes novada domes deputāti izrādīja vēlmi pēc konstruktīvām sarunām. No deputātu puses izskanēja vairāki jautājumi, kuru mērķis bija saprast, uz ko alūksnieši var cerēt nākamajā plānošanas periodā. Dz.Adlers vēlējās zināt, vai tajā tiks ņemts vērā iepriekšējā plānošanas periodā jeb laikā no 2007. līdz 2013.gadam apgūtais finansējums. Ja Alūksnei līdz šim ticis mazāk, tad, viņaprāt, būtu tikai godīgi, ja nākamajā plānošanas periodā tai atvēlētu vairāk. Savukārt deputāts Laimonis Sīpols interesējās, vai reģionam jau ir skaidra nostāja, kā tiks dalīts finansējums gadījumā, ja tiks izcīnīta iespēja par tā sadali lemt pašiem. “Ja Alūksnes novads šajā plānošanas periodā ir saņēmis salīdzinoši maz naudas, līdz ar to ir maz attīstījis sevi – vai tas plānošanas reģiona izpratnē nav apdraudējums, ka nākamajā periodā mēs vispār netiksim kādā aktivitātē, jo būsim mazāk attīstītais centrs?” pauž Alūksnes novada pašvaldības juriste Aiva Egle.
Viņa atsaucas uz līdzšinējo pieredzi, kad atsevišķās aktivitātēs nauda pieejama tikai spēcīgākajiem attīstības centriem. Tas nozīmē, ka alūksnieši uz finansējumu nemaz nevarēja pretendēt. Ja šāda prakse tiks piekopta arī turpmāk, tad Alūksne tālākajā nākotnē vispār var palikt bez iespējām piesaistīt Eiropas Savienības investīcijas. Līdzīgu viedokli pauž arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins. Viņu interesēja, vai gadījumā nesanāks tā, ka tie, kas līdz šim tikuši pie lielākās finansējuma daļas, arī nākamajā plānošanas reģiona nesaņems brangāko “kumosu”. Dz.Adlers informēja, ka šobrīd tiek strādāts pie vairāku lielu infrastruktūras objektu sakārtošanas, kā, piemēram, tautas nams un sporta zāle. Šajā sakarā viņš vēlējās uzzināt, uz cik lielu atbalstu alūksnieši var cerēt finansējuma ieguvē, lai, tāpat kā daudzviet citur, arī šeit dzīvojošie beidzot saņemtu tos pašus pakalpojumus, ko pārējie Vidzemes iedzīvotāji.
Uz visiem šiem jautājumiem N.Stepanovs bija lakonisks un izvairīgs. Atbildes aprobežojās ar atbildības novelšanu valsts līmenī. Ne velti, beidzot sarunu, Dz.Adlers pauda apņēmību turpināt cīnīties par taisnīgu finansējuma sadali, vēršoties ne tikai pie Vidzemes plānošanas reģiona, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitrijas. Savukārt no N.Stepanova puses viņš cer saņemt atbalstu jautājumos par Alūksnes novada attīstību reģionālajā un valsts līmenī, uzsverot, ka, lai kādas politiskās cīņas šeit notiktu, primārais ir iedzīvotājs, kas šeit dzīvo.
