Pirmais Latvijas kultūras darbinieku forums “Kultūras tradīcijas un attīstība – nacionāla valsts” Dailes teātrī pulcēja gandrīz tūkstoti dalībnieku no visām valsts malām, arī no Alūksnes rajona.
Pirmais Latvijas kultūras darbinieku forums “Kultūras tradīcijas un attīstība – nacionāla valsts” Dailes teātrī pulcēja gandrīz tūkstoti dalībnieku no visām valsts malām, arī no Alūksnes rajona. Forumā runāja par valsts kultūras iestāžu attīstību, bet rajonu kultūras darbiniekus un viņu problēmas gandrīz nepieminēja.
“Uz forumu braucām ar cerību, ka dzirdēsim rūpes arī par kultūras darbiniekiem reģionos. Diemžēl solījumi, ka kultūras finansējums valstī palielināsies līdz 52 miljoniem latu un 2010.gadā vidējā mēnešalga būs vismaz 600 latu, attiecas nevis pašvaldību kultūras iestāžu darbiniekiem. Jā, Kultūras ministrija norāda, ka izstrādātā algu palielināšanas tabula ir paraugs arī pašvaldībām. Kā tās palielinās algu, ja pašvaldību budžets nemainīsies?” spriež Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos Sanita Eglīte.
Vadītājs un apkopējs – vienā personā
Acīmredzot solījumi ir saistīti ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet par vietējo kultūras darbinieku atalgojumu tāpat kā līdz šim lems pašvaldību deputāti. Alūksnes rajonā viņu alga ir no 80 līdz 200 latiem atkarībā no katras pašvaldības iespējām. Ne velti kultūras iestāžu vadītāji uzņemas arī apkopēju pienākumus, lai varētu vairāk nopelnīt. “Nevajadzētu būt tā, ka iestādes vadītājs un apkopējs ir viena persona. Diemžēl viņi ir spiesti sapost telpas, pēc tam uzvilkt svētku apģērbu un vadīt pasākumu,” uzsver S.Eglīte.
Viņa atzinīgi vērtē ieceri ik gadu palielināt Kultūrkapitāla fonda finansējumu, turklāt dalīt to reģionos. Diemžēl šobrīd nav Vidzemes reģiona centra, kur vērtēt fondam iesniegtos projektus.
Pirms Saeimas vēlēšanām sola paradīzi
Forumu rīkoja, lai iepazīstinātu ar kultūrpolitikas vadlīniju projektu 2006. – 2015.gadam, vērtētu situāciju šajā nozarē un parakstītu sadarbības memorandu. To parakstīja radošo savienību un asociāciju vadītāji no vienas puses, ministru prezidents Aigars Kalvītis un kultūras ministre Helēna Demakova no otras puses. Tas nozīmē, ka viņi būs līdzatbildīgi par solīto. A.Kalvītis atzina, ka nevar uzskatīt kultūru par nozari, kas tikai tērē naudu, jo tad nevarēs runāt par pārmaiņām ne šajā nozarē, ne valstī. H.Demakova uzsvēra, ka “viss negatīvais ir kultūras trūkuma sekas”. Tā ilgi bijusi kā broša, ko piesprauž tad, kad tas ir izdevīgi. Kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis ironiski secina, ka vadlīniju projekts liecina – 2015.gadā dzīvosim paradīzē.
“Valdības mainīsies, un mainīsies arī domas par to, kāda nozīme ir kultūras darbiniekiem Latvijas nākotnē. Nemainīsies kultūras darbinieki, tāpēc novēlu viņiem turēties, cik katram ir spēka,” saka S.Eglīte.
Uz daudzu runātāju jautājumiem netieši atbildēja rakstniece Nora Īkstena: “Viss ļaužu rokās!”
Tautas namos gaidāma akreditācija
Forumā pirmo reizi tikās dažādu nozaru kultūras darbinieki, tāpēc ir saprotams, ka nebija laika pat pieminēt daudzus jautājumus un problēmas. Cerams, ka šis nebūs pēdējais kultūras darbinieku forums. S.Eglīte uzskata, ka vairāk vajadzētu runāt par kopējām problēmām. Muzeji ir izgājuši akreditāciju, tagad tā gaidāma bibliotēkās. Šīs iestādes līdz ar vienotas informācijas sistēmas un automatizācijas veidošanu redz perspektīvu, bet tautas nami strādā tāpat kā padomju varas gados. Tajos darbojas amatiermākslas kolektīvi, notiek pasākumi un balles…
“Domāju, ka kultūras un tautas namiem būtu vajadzīgi vēl citi uzdevumi, bet valstiski tie nav noteikti. Forumā norādīja, ka akreditācija ir vajadzīga arī šīm iestādēm,” atzīst S.Eglīte. Palielinās finansējumu kultūras projektiem
Viņa un vēl septiņi rajona kultūras darbinieki iestājušies Kultūras koledžā, lai apgūtu nepilna laika studiju programmu bibliotēkas zinātnēs, svētku režijā un ienestu jaunas idejas, formas darbā. Drīz sāksies jaunā darba sezona. Tajā nav paredzēti lieli pasākumi. Protams, būs rajona Dziesmu un deju svētki, tos centīsies padarīt skatītājiem pievilcīgus.
“Esam sapratuši, ka lieliem pasākumiem rajonā ir nepietiekams finansējums. Vairāk līdzekļu piešķirsim pašvaldību kultūras projektiem, kā arī iesaistīsimies lielākos projektos papildu finansējuma piesaistīšanai,” norāda S.Eglīte.
Iepriekšējo divu gadu pieredze liecina, ka projektu finansējums ļauj kultūras darbiniekiem īstenot neparastas ieceres un organizēt labas kvalitātes pasākumus.
