Veclaiceniete Zane Plukša ir gandarīta, ka Latvijas slavenību dubultnieku konkursā atzina – viņa ir pārsteidzoši līdzīga Janai Duļevskai.
Veclaiceniete Zane Plukša ir gandarīta, ka Latvijas slavenību dubultnieku konkursā atzina – viņa ir pārsteidzoši līdzīga Janai Duļevskai.
To pamanījuši daudzi, bet pieteikumu “Privātās Dzīves” konkursam nosūtīja Zanes māsīca Baiba Pilsētniece. Viņa atklāj, ka bijušas interesantas situācijas ar cilvēkiem, kas jaunietē atpazina LNT bieži redzēto J.Duļevsku.
“Mēs ar tēti spēlējām un dziedājām ballē pēc Bānīša svētkiem. Pie skatuves pienāca sveši vīrieši un jautāja, vai esmu Jana Duļevska. Atzinos, ka diemžēl neesmu. Viņi pārmeta, ka meloju,” stāsta Zane. Arī grupas “Rīgas viļņi” muzikanti, kas vasarā koncertēja Alūksnē kopā ar filmas “Es mīlu jūsu meitu” aktieriem un pēc tam atpūtās manu vecāku lauku pirtī, bija neizpratnē, ko tur dara televīzijas dīva un viena no filmas aktrisēm. Tas bija tik interesanti! Prombraucot viņi solīja stāstīt Janai, ka sastapuši dubultnieci,” atceras Z.Plukša.
Viņa domā, ka nav tik ļoti līdzīga, lai to saskatītu vienmēr. Iespējams, ka dubultniece spilgtāk atklājas atsevišķos momentos, kad meitene smaida vai arī “skatās nu tieši kā Jana”.
Varēs salīdzināt abas dubultnieces
Z.Plukša necerēja, ka viņas fotogrāfiju publicēs žurnālā “Privātā Dzīve”. Izdevuma darbinieki sarunā ar Zani izteica priekšlikumu turpināt sadarbību. Tā redaktore Sandija Šķēle informē, ka drīzumā TV3 būs redzams klips, kas reklamēs domino spēli. Uz domino kauliņiem būs dubultnieku attēli, arī Janas un Zanes.
“Man nav svarīgi uzvarēt. Galvenais, ka esmu uzdrošinājusies piedalīties. Konkursa rīkotāji vērtēja atsūtītās fotogrāfijas. Ja var pateikt: jā, līdzīga, – tikai tad publicēja,” skaidro Zane.
Diena, kad Zane sevi ieraudzīja kā Janas dubultnieci, viņai likās neparasta un burvīga. No apmēram 100 pretendentiem publicēšanai izraudzīti 15 populāriem cilvēkiem līdzīgi dubultnieki. Lai gan Zanes nav starp sešiem finālistiem, meitenei nereti liekas, ka visi uz ielas viņu pazīst un skatās.
17.novembrī būs pasākums, kurā apbalvos visus 14 finālistus, arī Zani. Tajā vizāžiste viņus grimēs, padarot dubultnieku līdzību vēl izteiktāku. Uz to ir aicinātas arī slavenības, kam konkursanti līdzinās.
“Nevaram garantēt, ka viņi tiksies. Tomēr ceram, ka katram būs interese redzēt savu dubultnieku. Vismaz es noteikti vēlētos uz to paskatīties,” atzīst S.Šķēle. Tātad iespējams, ka Z.Plukšai būs iespēja tikties ar Janu Duļevsku.
“Tikšanos es ļoti gaidu. Man viss Janā patīk! Tiesa, priekšstats ir veidojies, skatoties televīzijas raidījumus “Piektdieņi” un lasot aprakstus žurnālos. Katrā ziņā viņa ir atraktīva. Apbrīnoju Janas prasmi pārvērsties,” atzīst Zane.
Viņa varēja atdarināt slavenās dubultnieces balsi un televīzijā attēlotās lomas. Vecāki secināja, ka abas varētu sajaukt. Tagad televīzijas raidījumos Janu vairs neredz, tāpēc nav iespēju “demonstrēt” jaunus dubultnieces priekšnesumus.
Zanei patīk dziedāt uz skatuves
Jauniete studē Latvijas Universitātes Socioloģijas fakultātē. Viņa nav sabiedriska, bet patīk dziedāt. Kopā ar tēti Gunāru izveidota grupa, kurai tagad jāizdomā nosaukums.
“Man patīk būt uz skatuves. Tad varu novērot publiku. Ja ieraugu kaut ko smieklīgu, ir grūti noturēties. Negribu kļūt estrādes zvaigzne, bet tā ir iespēja uzstāties publikas priekšā. Ne katram cilvēkam tāda ir. Skatos, ka mazs puisītis stāv pašā priekšā un piemiedz man ar aci. Nevaru nesmaidīt, jo ir jauka sajūta. Tās ir neatkārtojamas emocijas, ko rada koncerti,” atklāj Z.Plukša.
Sagatavota Ziemassvētku koncerta programma ar tēva sacerētām dziesmām.
Meitenes pirmā lielā uzstāšanās bija Alūksnes rajona “Cālī”, kur viņa uzvarēja. Skolas gados Zane rakstīja pasakas un dzejoļus, par to saņēmusi godalgotas vietas un balvas. Latvijas konkursā atzinību guva pasaka “Kā radās paradums svinēt Jaungadu”.
“Tagad kaut kas ir noticis, jo es vairs nespēju rakstīt. Nav arī vairs laika. Ir jāmācās, jātrenējas. Turklāt iznāk daudz braukāt, jo man nepatīk dzīvot galvaspilsētā,” secina Z.Plukša.
Viņa atzīst, ka izvēlējusies grūtu profesiju – sociālais darbinieks. Gribējies studēt un iegūt augstāko izglītību. Universitātē viņa aizpildīja anketu uzņemšanai Socioloģijas fakultātē, jo tobrīd nebija īstas skaidrības, ko vēlas darīt. Tomēr pagaidām Zane neko mainīt nedomā.
“Šie speciālisti ir vajadzīgi, zinu, ka varēšu atrast ne tikai prakses vietu, bet arī darbavietu. Iespējams, ka neesmu tik spēcīga, lai izturētu emocionālo spriedzi saskarē ar maznodrošinātiem un depresīviem cilvēkiem, tomēr ceru, ka tikšu galā. Sākums vienmēr ir grūts,” spriež Zane. Viņa domā, ka šajā darbā neviens nepievērstu uzmanību līdzībai ar Janu Duļevsku.
Vismīļākā vieta – dzimtās mājas
Viņa sāks strādāt par bērnu aukli tiem mazuļiem, kurus gatavojas adoptēt ārzemnieki. Apmēram divus trīs mēnešus, kamēr kārto dokumentus, būs papildu pienākumi un ienākumi. Zane ņēmusi kredītu, jo studiju maksa ir 600 latu gadā. Meitene apmetusies komunālā dzīvoklī starp pensionāriem, bet tie viņu netraucē.
“Satiekos ar draugiem un draudzenēm, aizejam padejot. Iepazīstu jaunus cilvēkus un rodu iespaidus. Tas palīdz iejusties lielpilsētā, no kuras man gribas atgriezties mājās. Katru nedēļu braucu uz Veclaiceni, uz mājām, jo tā ir mana vismīļākā vieta,” saka Zane.
Viņa pēc augstskolas beigšanas meklēs darbavietu citur, jo uzskata, ka sociālā darbinieka pienākumus būtu grūti veikt vidē, kurā visi pazīst. Tas varētu traucēt.
Zane ļoti mīl savus vecākus, māsīcu Baibu un viņas mazo meitiņu. Kad Zane atbrauc no Rīgas, viņa apciemo visus radus, atpūšas no cilvēku burzmas un mašīnu nebeidzamās rūkoņas. Protams, ir arī jāraksta studiju darbi.
“Mana labākā draudzene Līga ir rīdziniece. Gaidu viņu ciemos uz savu 20. dzimšanas dienu. Tad varēšu parādīt, cik skaista ir Veclaicene,” atklāj Zane.
Viņai ir draugs, ar ko saista ne tikai savstarpējas simpātijas, bet arī abu interese par mūziku. Nesen Zane izturēja iestājpārbaudījumus keramikas pulciņā.
“Man iedeva māla piku un teica, lai veidoju kaut ko bēdīgu. Iznāca velns, kas garlaikojas. Tas ir bērnišķīgi, bet mani uzņēma pulciņā,” stāsta Zane.
Viņa apmeklē arī volejbola treniņus. Kad vajadzēs pildīt auklītes pienākumus, brīvā laika un iespēju atgriezties mājās kļūs arvien mazāk.
