Pielavās nemanāmi, bet izpausties mēdz ļauni. Tā varētu teikt par vienu no postošākajām slimībām – aterosklerozi. Asinsvadu sieniņās izgulsnējas taukiem līdzīgais vaskveida holesterīns, mainot šo sieniņu raksturu un veidojot aterosklerotisko plāksnīti. Augot aizvien lielākai un saskaroties ar asinīm, kas nemitīgi gar to berzējas, plāksnīte var iekaist un saplīst. Tad tās saturs nonāk asins plūsmā, palaižot bumbu ar laika degli – trombu.
Aizvien vairāk cieš no sirds mazspējas
«Tas ir tikai laika jautājums, kad nosprostosies asinsvads, kas var izraisīt miokarda infarktu vai insultu. Aterosklerotiskā plāksnīte, kā likums, veidojas diametrāli lielākā asinsvadā, kas kļūst šaurāks,» skaidro kardiologs Juris Lūriņš, aicinot sekot līdzi savu asinsvadu stāvoklim. Īpaši cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma.
Galvenie orgāni, kas cieš no asinsvadu bojājumiem, ir sirds un galvas smadzenes. Piemēram, ja nosprostojas sirds artērijas, daļa sirds muskuļa vairs nesaņem asinis un atmirst, izraisot miokarda infarktu. To pavada stipras dedzinošas, žņaudzošas un plēsošas sāpes krūškurvī. Savukārt galvas smadzeņu insults var beigties ar kustību traucējumiem, paralīzi, runas un domāšanas traucējumiem. Nemaz nerunājot par nāvi, kas iestājas šo slimību ļaunākajā gadījumā. Statistika šajā ziņā visā pasaulē vēl joprojām nav iepriecinoša.
«Diezgan izplatīta ir arī sirds mazspēja, kam raksturīgs nogurums, paātrināta sirdsdarbība un pulss, elpas trūkums. Sevišķi fiziskas slodzes gadījumā, bet vēlīnās stadijās arī miera stāvoklī. Lielākoties sirds mazspēja ir kādas sirds slimības sekas. Pēdējos gados aizvien biežāk vainojams arī stress un mazkustīgs dzīvesveids. Daudzi strādā vairākos darbos. Nav laika ne atpūtai, ne fiziskām aktivitātēm,» atzīst J.Lūriņš, sarakstam pievienojot arī stenokardiju (spiedošas, dedzinošas sāpes krūškurvja priekšpusē) un sirds ritma traucējumus.
Bez holesterīna neiztikt
Lai neiedzīvotos sirds un asinsvadu slimībās, būtiski ņemt vērā riska faktorus, kas tās var izraisīt. Šos iemeslus ir svarīgi laikus novērst vai ārstēt, norāda kardiologs. Aterosklerozes gaitā vienu no galvenajām lomām spēlē paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Pats par sevi holesterīns ir visnotaļ organismam nepieciešama viela, kas, piemēram, piedalās vairāku hormonu veidošanā. No tā aknās rodas žultsskābes, bet ādā – D vitamīns. Taču, līmenim paaugstinoties, rodas potenciāli draudi veselībai. «Holesterīns nav jauns jēdziens, kā dažiem varētu šķist. Pēdējos gados tam gan tiek piešķirta lielāka uzmanība, un pieļaujamais līmenis aizvien krītas. Kādreiz tas varēja būt seši milimoli litrā, bet patlaban cilvēkam, kas atrodas riska grupā, šai atzīmei jābūt zemākai par četriem milimoliem,» stāsta J.Lūriņš.
Karstumā pazeminās
asinsspiediens
Asinsvadus bojā arī paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Ja tas diagnosticēts, visas dzīves laikā būs jālieto medikamenti, lai asinsspiedienu regulētu un turētu 140/90 mmHg līmenī. «Viens no nopietnākajiem riska faktoriem skaitās arī cukura diabēts, kas sākas ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Tam nevajadzētu pārsniegt sešus milimolus litrā,» norāda kardiologs. Viņš piebilst, ka sirds veselības vārdā būtu jātiek vaļā arī no smēķēšanas, neveselīga un mazkustīga dzīvesveida. «Jāsāk nevis sportot, bet kaut vai ātri iet. Atzīts, ka tas ir pat veselīgāk par skriešanu,» teic J.Lūriņš, atgādinot, ka sirds un asinsvadu slimniekiem fiziskajās aktivitātēs gan jāievēro zināma piesardzība. Īpaši karstajā laikā, kad kardiologiem darba pilnas rokas. «Praksē esmu novērojis, ka karstuma ietekmē cilvēkiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, tas pazeminās. Ja tiek lietota terapija, spiedienu grūti noturēt vienā līmenī, tāpēc sākas uztraukums. Būtu labi, ja mājās varētu lietot spiedienu manometrus, lai to kontrolētu,» iesaka speciālists.
Savukārt vispārējās sirds un asinsvadu veselības labā cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma ieteicams regulāri reizi gadā noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, veikt ehokardiogrāfiju un slodzes testu, kā arī galvas un kakla asinsvadu ultraskaņas izmeklējumus.
