Alūksnietis Ojārs Bērziņš ir vērsies ar iesniegumu pie Latvijas Republikas Tiesībsarga, jo uzskata, ka Alūksnes novada domes saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nav tiesiski.
Izskatot iesniegumu, Tiesībsargs pieļauj, ka Alūksnes novada pašvaldības rīcībā pieļauti labas pārvaldības principa pārkāpumi attieksmē pret novada iedzīvotājiem, tādēļ apstākļu noskaidrošanai ierosināta pārbaudes lieta.
Šķiro un glabā šķūnītī
2002.gada 21.oktobrī O.Bērziņš ar SIA “Rūpe” noslēdza līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu. “Līgums paredzēja, ka nevajag obligāti pirkt konteineru – atkritumus var nodot arī “Rūpes” maisos. Es izmantoju maisus par noteikto samaksu – divreiz gadā, jo atkritumu mums ar kundzi ir maz. Tā dzīvojām līdz 2008.gadam, kad “Rūpe” uzstāja – arī man esot jāiegādājas konteiners. Atbilstoši Civillikumam atkritumi ir mans īpašums, tāpēc varu tos uzkrāt, ko arī visu laiku daru – veidoju kompostu, šķiroju atkritumus, tāpēc nepiekritu pirkt no “Rūpes” konteineru,” stāsta O.Bērziņš. 2008.gada novembrī “Rūpe” O.Bērziņam nosūtīja aicinājumu slēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu un konteinera iegādi. “Nepiekritu, jo līgums man jau bija, bet konteineru nevajadzēja. 2009.gadā divreiz pie manis bija pašvaldības policijas inspektori un uzstāja, ka vajagot līgumu, citādi būšot administratīvais sods,” atminas O.Bērziņš. Pēc skaidrošanās pašvaldībā un “Rūpē” 2009.gada novembrī O.Bērziņš tomēr noslēdza līgumu ar SIA “Rūpe”. ”Līgumā nekur nebija minēta pakalpojuma cena. Tik nepilnīgu un diktatorisku līgumu slēdzu mūžā pirmo reizi! 2010.gada 8.janvārī iesniedzu “Rūpē” rakstisku paziņojumu par vienpusēju 2009.gada 6.novembrī noslēgtā līguma laušanu,” stāsta
O.Bērziņš. Tagad viņš turpina atkritumus šķirot, izmantojot šķirošanas konteinerus pilsētā, bet pārējos uzglabā savā šķūnītī. 2010.gada 29.septembrī spēkā stājās jauni saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā. O.Bērziņš uzskata, ka tie maz atšķiras no Alūksnes pilsētas domes noteikumiem un nav tiesiski. “Manuprāt, apliekot katru ar “atkritumu normu”, kā tas ir 2.4.punktā, slēptā veidā tiek ieviests “atkritumu nodoklis”, kas būs jāmaksā visiem. Jautājums – vai tas ir likumīgi un atbilstoši Civillikumam? Likumā nekas nav teikts par obligātām normām, bet te nosaka normu un sodu. Viņi man pat nepajautā, vai es tik daudz varu saražot! Domāju, ka es neesmu tāds vienīgais,” saka O.Bērziņš.
Novads nav noteicis maksu
Lai meklētu taisnību, viņš 2010.gada decembrī ar iesniegumu vērsās Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā un lūdza izvērtēt minētās situācijas atbilstību viņa īpašuma tiesībām, kas noteiktas Satversmē. Apstākļu noskaidrošanai Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu. Tiesībsargs konstatējis, ka “Rūpes” 2009.gada 6.novembra sastādītajā līgumā nav noteikts, ka uzņēmums novietos O.Bērziņa īpašumā konteineru, nav pievienots arī konteinera izvešanas periodiskuma grafiks, toties līgumā teikts, ka par pamatu samaksas aprēķinam ņems līguma 4.2.punktā nosaukto konteinera izvešanas periodiskumu un maksu par vienu konteineru.
Maksa par viena konteinera izvešanu noteikta, uzskatot, ka tiek izvests 0,05 kubikmetru atkritumu vienai personai mēnesī, bet nekur līgumā nav noteikts, cik maksā kāda noteikta daudzuma atkritumu izvešana. Tiesībsargs uzsver, ka Alūksnes novada pašvaldībai ar savu lēmumu jānosaka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, bet Alūksnes novadā šāda lēmuma neesot. Tiesībsarga iesniegumā par paskaidrojumu sniegšanu Alūksnes novada domei, kas nosūtīts šā gada
24.februārī, uzsvērts, ka novada saistošie noteikumi paredz ievērojamu naudas sodu, ja nav slēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu – līdz pat 250 latiem, līdz ar to saistošie noteikumi uzliek par pienākumu noslēgt līgumu par pakalpojumu, par ko nav noteikts samaksas apmērs. Tas pieļaujot atkritumu apsaimniekotāja vienpusēju šā jautājuma interpretāciju. Līdz šā gada 23.martam Alūksnes novada pašvaldībai jāizskaidro Tiesībsargam un O.Bērziņam situācija, kādēļ nav norādīts samaksas apmērs par šo pašvaldības pakalpojumu, kā arī jānodrošina jautājuma pienācīgs atrisinājums atbilstoši iesniedzēja tiesībām.
Nevienu nevarot piespiest
SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks norāda, ka “Rūpe” ir atkritumu apsaimniekotājs, kas sniedz maksas pakalpojumu iedzīvotājiem legālā atkritumu savākšanā, bet atkritumu apsaimniekošanas kārtību nosaka un nodrošina pašvaldība. “”Rūpe” nevar piespiest nevienu slēgt līgumu. Jā, atkritumi ir O.Bērziņa privātīpašums, bet tad lai viņš savus sakrātos atkritumus pats ved uz poligonu Litenē, maksājot atkritumu noglabāšanas maksu, ja negrib sadarboties ar “Rūpi”. Pašlaik O.Bērziņa kungs uzskata, ka tikai viņš pareizi izprot likumus, tomēr arī viņam ir pienākumi pret dabu un kaimiņiem,” saka V.Vilks. Viņš piekrīt Tiesībsarga aizrādījumam, ka Alūksnes novadā nav apstiprināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. “Tā ir nepilnība, ko novērsīsim Alūksnes novada domes marta sēdē, un pēc tam rakstīsim atbildi Tiesībsargam. Jā, O.Bērziņa noslēgtajā līgumā nebija ierakstīta cena, cik jāmaksā par “Rūpes” sniegto pakalpojumu. Tā bija vecā un nepilnīgā līguma redakcija, ko var apstrīdēt – tagad “Rūpei” ir izstrādāta jauna līgumu redakcija, ko slēdzam ar klientiem, kur viss ir atrunāts,” skaidro V.Vilks.
Kopš 2010.gada 29.septembra ir spēkā Alūksnes novada domes saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Noteikumu 2.4.punkts paredz, ka ar Alūksnes novada domes atsevišķu lēmumu Alūksnes novada pašvaldības teritorijā tiek noteikta minimālā atkritumu norma (ko saražo viens cilvēks) uz vienu cilvēku gadā, kāds gan vēl līdz šai dienai nav pieņemts. V.Vilks atzīst, ka bijusī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šādu normu neatļāva. “Manuprāt, agrāk vai vēlāk mēs visā valstī nonāksim pie tā, ka uz cilvēku gadā būs obligāts maksājums par atkritumu radīšanu, bet sabiedriskās vietās visiem būs pieejami atkritumu konteineri. Tad cilvēkiem nebūs interese atkritumus izmest, kur pagadās, vai noslēgt līgumu, bet atkritumu izvešanu nepieteikt,” norāda V.Vilks.
Joprojām “dzīvo zaļi”
Lai arī Alūksnes novada saistošie noteikumi paredz, ka ikviena fiziska vai juridiska persona ir atkritumu radītājs un viņu pienākums ir iesaistīties Alūksnes novada pašvaldības organizētajā atkritumu savākšanas sistēmā, ne visi to dara. Piemēram, pagastu pārvaldēs, kur “Rūpe” ir atkritumu apsaimniekotājs kopš šā gada sākuma, ne visi ir noslēguši līgumus, jo līgumu skaits nav adekvāts iedzīvotāju skaitam. Annas pagastā līgumi ir 55 privātpersonām un 7 – juridiskajām (tostarp daudzdzīvokļu mājas, kur ir viens līgums uz māju), Ilzenes – 72 un 11, Jaunannas – 61 un 14, Kalncempju – 30 un 5, Liepnas – 39 un 28, Jaunalūksnes – 75 un 18, Malienas – 23 un 10, Mālupes – 74 un 18, Mārkalnes – 23 un 4, Pededzes – 39 un 2, Zeltiņu – 27 un 7, Alsviķu – 68 un 6, Jaunlaicenes – 24 un 4, Veclaicenes – 26 un 5, Ziemera – 44 un 9. Savukārt Alūksnes pilsētā līgumi ir 963 privātpersonām un 183 juridiskajām personām. V.Vilks piekrīt, ka joprojām atsevišķa cilvēku grupa novadā “dzīvo zaļi” un negādā par savu atkritumu pienācīgu savākšanu. Par novada saistošo noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var uzlikt naudas sodu līdz 250 latiem, juridiskajām – līdz 1000 latiem, kas gan nevienam mūsu novadā vēl nav piemērots.
