Nepatiesa izrādījusies masu saziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka Eiropas Savienība ar šā gada aprīli gatavojas aizliegt tradicionālo ārstniecības augu vākšanu. Par to informē Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecība.
Malienas pagasta bioloģiskās saimniecības “Ziemeļi” saimniece Ināra Zeltiņa atzīst, ka šī ziņa radīja satraukumu, jo ārstniecības augu vākšana un pārdošana ir viņas un vīra Roberta svarīga saimnieciskās darbības daļa. “Sazinājāmies ar ārstu fitoterapeitu Artūru Tereško, zvanījām arī pazīstamajai veselības saimniecības īpašniecei Mārai Bergmanei, kas mums paskaidroja, ka šī Eiropas Komisijas direktīva neaizliedz tradicionālo ārstniecības augu vākšanu – katrs tāpat kā līdz šim varēs pats izvēlēties, kādas tējas vai zālītes vākt un lietot. Taču ir noteikta kārtība, kādā reģistrējami tie augi, kas tiek tirgoti,” stāsta I.Zeltiņa.
Iepazīstoties ar informāciju internetā un televīzijas ziņās, viņa guvusi apstiprinājumu, ka satraukumam nav pamata. Tiesa, sarežģījumi var rasties tiem, kuri vēlas savus augu izcelsmes produktus reģistrēt kā zāles, norādot uz konkrētu ārstniecisko iedarbību. Šādos gadījumos būs iespējams veikt vienkāršotu reģistrāciju. Ja produkta sastāvā būs kāds no Eiropas Savienības Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem augiem: anīsa augļi, kliņģerītes ziedi, purpursarkanās ehinacejas laksti, eleiterokoka, rūgtā vai saldā fenheļa augļi un piparmētras ēteriskā eļļa, tad zāļu reģistrācijas pieteicējam vairs nebūs jāsniedz klīniskie pierādījumi zāļu drošai lietošanai. “Mums ir 85 nosaukumu ārstniecības augi. Ja katrs augs būtu jāreģistrē, tad tas nebūtu iespējams, jo viena augu veida reģistrācija maksājot apmēram 100 latu. Taču tāda prasība ir tikai tad, ja ārstniecības augu tējas pārdod aptiekās,” skaidro I.Zeltiņa. Tas nozīmē, ka augu izcelsmes produktus arī turpmāk varēs lietot kā kosmētikas līdzekļus, reģistrēt kā uztura bagātinātājus vai arī lietot kā pārtiku.
