Pirms mēneša rakstījām par alsviķieti Jāni Žīguru, kas uz laikraksta “Alūksnes Ziņas” biroju atnesa senlaicīgu degvīna glāzi un zilu cukurtrauku.
Pirms mēneša rakstījām par alsviķieti Jāni Žīguru, kas uz laikraksta “Alūksnes Ziņas” biroju atnesa senlaicīgu degvīna glāzi un zilu cukurtrauku. Viņš apgalvoja, ka no glāzes dzērusi mācītāja Ernsta Glika audžumeita Katrīna I, bet cukurtrauks esot piederējis viņa vecmāmiņai.
Leģendas patiesums tika pārbaudīts Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejā. Diemžēl izrādījās, ka tā nav patiesa.
“Vēstures un kuģniecības muzeja Stikla un porcelāna krājumu glabātāja atklāja, ka glāzīte ir ražota 20.gadsimta sākumā. Tad stikla izstrādājumos dominēja ziedu motīvi. Iespējams, ka tā ražota tepat, Rīgā,” saka Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde.
“Rīgas muzejā apskatīju 18.gadsimta stikla kausu. Tas bija lielāks, no plāna, smalka stikla un veidots citā stilā. Vēstures un kuģniecības muzejā apskatāmais vecākais stikla kauss ir no Elizabetes laika. Bet cukurtrauks patiesi ir ražots 19.gadsimta astoņdesmitajos gados,” komentē A. Grīnvalde. Interesantais fakts par Katrīnas I glāzīti neapstiprinājās, bet, ja īpašnieks neizteiks citu vēlēšanos, tā kopā ar cukurtrauku paliks Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā. “Jaukākais ir tas, ka cilvēks bija ar mieru dalīties ģimenes relikvijās. Atzinīgi vērtējams arī tas, ka, uzzinot par Ernstam Glikam veltīto ekspedīciju, Jānis Žīgurs atsaucās un atnesa, viņaprāt, vērtīgās lietas. Esam pateicīgi, ka mums uzticēta to glabāšana,” atzīst A. Grīnvalde. “Iespējams, ka Jāņa Žīgura atnesto glāzīti novietosim pie Katrīnas I vaska figūras, kas pašlaik apskatāma muzejā,” saka A. Grīnvalde.
