No Rīgas atbraukusī krustmāte atveda konfektes – milzīgām, lielām bārkstīm, kurām pretējā galā ir bumbulis. Tās sakarinātas eglītē, jo tolaik tā bija viena no retajām iespējām, kā izpušķot eglīti. Pēcāk visa ģimene sasēdusies pulciņā, lai atzīmētu kluso Ziemassvētku laiku un izbaudītu kopības sajūtu.
Šādi svinēti Ziemassvētki Ilgai Petrikalnei iespiedušies atmiņā, atceroties bērnības laiku. Nu viņai pašai ir sava ģimene – meitas, mazmeitas un znots, kas ik gadu Ziemassvētku vakarā pulcējas viņas mājās. Mazmeitas taisa piparkūkas, bet viņa pati tik vien parādās virtuvē, lai ik pa brīdim uzmanītu procesa norisi. „Vaktēju, lai nepiedeg,” Ilga smejas. Arī iepriekš sarūpētās Ziemassvētku eglītes pušķošana atstāta mazmeitu ziņā. „Tagad jau palieku vecāka, tāpēc nevar vairs tik daudz padarīt,” viņa skaidro, norādot, ka vismaz par istabas rotājumiem cenšas rūpēties pati.
Atvēl laiku apsveikumu
rakstīšanai
Ilgai svētku sajūta mostas pāris nedēļas pirms Ziemassvētku vakara. Būdama Alūksnes tautas nama senioru kora „Brūklenājs” dalībniece, viņai svētku laikā ieplānoti vairāki koncerti. Paredzēta arī svētku svinēšana kopā ar Alsviķu pagasta pensionāriem, Alūksnes rajona politiski represēto kluba „Sarma” dalībniekiem, tāpat mazmeitas aicina uz savām Ziemassvētku eglītēm mūzikas skolā. „Es jau uz visām nevaru. Kāda arī jāizlaiž,” Ilga joko, jautāta, kāpēc nav pievienojusies mazmeitu skolas eglītē, kas, izrādās, norisinās tieši tajā pašā laikā, kad saruna.
Viņa atklāj, ka joprojām pirmssvētku laikā tiek izsūtītas apsveikuma kartītes. Lai gan adresātu pulciņš nav no mazajiem, aizstāt to ar apsveikumiem telefoniskā veidā viņa nevēlas. Šo iespēju viņa izmanto, lai pašā Ziemassvētku vakarā vēl lieku reizi apsveiktu kādu sev tuvu cilvēku.
Piesaista klusums un miers
Ziemassvētku vakars Ilgai dažkārt sākas ar baznīcas apmeklējumu, pēc kura kopā ar Alūksnē dzīvojošo meitas Ineses ģimeni dodas uz mājām Alsviķos. Lai gan īpaša uzmanība tradīcijām netiek pievērsta, vienmēr ir padomāts, lai uz galda atrastos deviņi dažādi ēdieni, kā arī bļodiņa ar zirņiem. „Protams, tā, lai var visu apēst,” Ilga skaidro. Kad sākas dāvanu dalīšana, tad mazbērni deklamē dzejoļus. Nereti tiek muzicēts, dziedot un spēlējot vijoles, ko pārvaldot gan abas mazmeitas, gan arī meitai. Ir bijuši gadījumi, kad ciemos negaidīti ieradušies ķekatnieki. „Tā negaidīti, bet jauki,” saka Ilga, atceroties, ka reiz skolas gados arī pati bijusi ķekatnieku pulciņā.
Tiesa, domājot par Ziemassvētkiem, viņai tuvāks ir klusums un miers. Ziemassvētkus nevar salīdzināt ne ar jaunā gada sagaidīšanu, ne Lieldienām, uzsver Ilga. Šiem svētkiem piemītot īpaša aura.
