Latvijā satraukumu radījis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvja Žerāra Studmana, kas nesen viesojies Rīgā, neoficiālais aicinājums piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
Latvijā satraukumu radījis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja Žerāra Studmana, kas nesen viesojies Rīgā, neoficiālais aicinājums piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Saprazdams, ka bijis pārāk kategorisks savos izteikumos, Ž.Studmans pēc tam paziņojis, ka viņa teiktais neesot jāuztver kā oficiāla šīs organizācijas nostāja vai ieteikums. Saprotams, ka šāds publisks paziņojums spēj uzjundīt emocijas attiecībās starp latviski un krieviski runājošiem, kā arī vienas latviešu tautas daļas pretspēku cīņā pret kārtējo Eiropas Savienības diktātu. Nenoliedzami, ka sabiedrība šos izteikumus uzskata par politiskās spēles elementu un sāk apšaubīt, vai Latvija patiešām ir suverēna un neatkarīga.
Labi zināms, ka Latvijā vislielākās problēmas valsts valodas lietošanā atbilstoši Valodas likumam ir Daugavpilī. Nacionālboļševikus atbalstošās organizācijas “Uzvara” Daugavpils nodaļa pašvaldībai iesniegusi pieteikumu rīkot mītiņu, lai paustu atbalstu krievu valodai . Tā vēlas, lai Daugavpilī krievu valodai piešķirtu oficiālu valodas statusu. Atbilde pašvaldībai jāsniedz desmit dienu laikā.
Latvija ir maza valsts, kur latviešu un krievu jautājums pagaidām vēl nav atrisināts, taču tai nav jājūtas kā sērdienītei, kas pati nespēj izlemt savu likteni un valodas jautājumu. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs šobrīd ir tikai viena oficiāla valoda, nevis divas, un, arī iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija savā darbā varēs izmantot latviešu valodu. Iedzīvotāju aptaujās daži izteikuši bažas, ka, “ieviešot krievu valodu kā otru valsts valodu, Latvijai draud otrreizēja okupācija un ka krievi pārtaisīs Latviju pēc savas gribas”. Nevajag dramatizēt situāciju un ļauties pilnīgam pesimismam.
Iespējams, ka jāpaiet vēl ilgam laikam, lai latviešu un krievu jautājums Latvijā kļūtu stabils un lai cilvēku vērtējumā dažkārt skepsi neradītu “mana” vai “tava” tautība.
