Lauksaimniekiem, plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju, obligāti jāņem vērā izmaiņas tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos.
Zemkopības ministrija informē, ka saskaņā ar Eiropas Savienības regulu no 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu. Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu vienoto platības maksājumu un zaļināšanas maksājumu. Pretējā gadījumā zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.
Ir atkarīgs no aramzemes platības
Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts uzsver, ka saskaņā ar zaļināšanas praksēm lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Viņš skaidro, ka no saimniecības aramzemes platības atkarīgs, vai no 2015.gada uz saimniecību attieksies kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību izveides un uzturēšanas prasība.
Piemēram, kultūraugu dažādošana uz saimniecību attieksies tad, ja aramzemes platība būs vismaz 10 hektāri. Tādā gadījumā būs jānodrošina, ka aramzemē tiek audzēti vismaz divi kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75 procentiem. Ja saimniecības aramzemes platība pārsniegs 30 hektārus, būs jāaudzē vismaz trīs kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars – ne vairāk par 75 procentiem, bet divu galveno kultūraugu daļa kopā – ne vairāk par 95 procentiem. “Par kultūraugu uzskatīs atšķirīgas ģintis pēc botāniskās klasifikācijas, tas nozīmē, ka, piemēram, kviešus, rudzus, miežus, rapsi uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem, turklāt ir noteikts, ka arī ziemājus un vasarājus uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem,” saka K.Funts.
Visām saimniecībām
nepiemēros
Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām. Kultūraugu dažādošanas prasību un ekoloģiski nozīmīgu platību prasību nepiemēros saimniecībām, kuru platībās ievērojamu daļu aizņem zālāji. Ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasība neattieksies arī uz tiem lauksaimniekiem, kam vairāk nekā puse aramzemes atrodas pagastos, kuros mežu īpatsvars pārsniedz 50 procentus no kopējās zemes platības un mežu un lauksaimniecības zemju attiecība pārsniedz proporciju 3:1.
Lauksaimniekiem jāņem vērā arī prasība, ka ilggadīgos zālājus, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopiem vai putnu dzīvotnēm, nedrīkstēs uzart vai pārveidot. Ja ilggadīgo zālāju platības valsts līmenī samazināsies par vairāk nekā 5 procentiem, salīdzinot ar atsauces platību, lauksaimniekam būs pienākums pārvērst aramzemi atkal par ilggadīgiem zālājiem.
Precīzu un detalizētu skaidrojumu par zaļināšanas nosacījumiem varēs uzzināt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā “www.lad.gov.lv”, kā arī Latvijas Lauksaimniecības un izglītības centra Lauku konsultāciju birojos. ◆
