Malienas pagasta apdzīvotajā vietā Naglas dzīve rit tāpat kā jebkurā pagastā. Naglās māju nav daudz, bet to kādreizējie īpašnieki jau aizgājuši aizsaulē. Tagad tajās saimnieko ienācēji vai nākamās paaudzes.
Malienas pagasta apdzīvotajā vietā Naglas dzīve rit tāpat kā jebkurā pagastā.
Naglās māju nav daudz, bet to kādreizējie īpašnieki jau aizgājuši aizsaulē. Tagad tajās saimnieko ienācēji vai nākamās paaudzes. Savulaik Naglās bija dārzniecība, no kuras palikuši tikai siltumnīcas pamati un katlumājas skurstenis. Tagad Naglu iedzīvotāji dodas uz darbu Alūksnē, bet atgriežas laukos, ko nevēlas mainīt pret dzīvi pilsētā.
Agrāk Naglu lepnums bija dārznieks Vilis Bleijers, viņa izveidotie dekoratīvo koku stādījumi priecē apkārtējos vēl šodien. Trīsdesmito gadu sākumā viņš izveidoja dārzniecību, kur nodarbojās ar dažādu stādu, augļu koku un ogu krūmu audzēšanu. Tā bija plaši izslavēta, vēlāk pārgāja kolhoza īpašumā.
“Pārcēlāmies no Liepnas uz šejieni pirms pieciem gadiem, kad nopirkām šo māju “Dārzniecības”. Te dzīvo mana mamma, bet es braucu viņu apciemot no Alūksnes,” stāsta Eduards Ilsjāns. Viņš laipni izrāda dendroloģisko stādījumu dārzu, kur aug paegļi, tūjas, priedes un citi koki. “Lai tos īpaši koptu, vajadzīgas speciālas zināšanas,” atzīst E.Ilsjāns.
Atgriezties liek pienākums
“Pērkonu” mājās trīspadsmito gadu kopīgi ar dzīvesbiedri Valentīnu saimnieko Jānis Pērkons. Viņš dzimtajās tēva mājās atgriezies tad, kad devies pelnītā atpūtā. “Kādreiz Naglas bija slavenas ar to, ka tajās dzīvoja divas dārznieku paaudzes,” spriež J.Pērkons.
Viņš stāsta, ka Malienā absolvējis pamatskolu, pēc tam dzīves gaitas aizvedušas tālu plašajā pasaulē. Deviņpadsmit gadus nodzīvojis Krievijā, pie Ķīnas robežas. Dienējis, bet pēc tam strādājis milicijā.
“Darba gaitas beidzās milicijā Gulbenē, kur nostrādāju astoņus gadus. Tēvs šo māju savulaik uzcēla, vajadzēja atgriezties. Kādreiz tām bija nosaukums “Naglas”, bet tēvs izlēma to mainīt. Lepojos, ka te varu dzīvot, mājas būtu žēl atstāt,” saka J.Pērkons. Viņš stāsta, ka garlaicīgi nav. Draugi atbrauc ciemos, izmanto pirti un uzspēlē kārtis.
J.Pērkons spriež, ka lielākās problēmas vasarā sagādā zāles pļaušana, bet ziemā – sniegs. Lauksaimnieks viņš neesot, taču mēģinājis audzēt aitas, cūkas, zosis un tītarus.
“Visu mūžu esmu nēsājis formu. Kādreiz beidzu melioratorus Mālpils sovhoztehnikumā, taču gadu nostrādāju un mani iesauca armijā, ” atceras J.Pērkons.
Pārceļas platības dēļ
Arī Aldis Ermičs nav vietējais Naglu ciema iedzīvotājs. Viņš savulaik uz šejieni pārcēlies, lai iegūtu dzīvojamo platību.
“Mājas īstajai saimniecei ir 82 gadi, taču viņa guļ uz gultas un ir jāaprūpē. Arī viņa nav šejieniete, atnākusi uz Malienu padomju gados,” bilst A.Ermičs. Viņam ir darbs Alūksnē, par dzīvi Naglās vīrietis nesūdzas.
Iveta Bindre “Skujiņās” dzīvo ar ģimeni un mammu Anitu Zemnieci. Šeit ir viņas mājas kopš tā laika, kad mācījusies 1.klasē. Ikdienā viņa brauc uz darbu Alūksnē.
“Te dzīvoja vecmamma, šo māju uzcēla. Man te patīk dzīvot, nekur projām nevēlos iet,” apstiprina sieviete.
