Āzepa Vītola Mūzikas dienā piedalījās 44 kori ar 706 dalībniekiem. Septiņpadsmitajā mūzikas dienā izveidots Jāzepa Vītola fonds.
Koncertā: skan dziesmas gaujienai
Jāzepa Vītola Mūzikas dienā piedalījās 44 kori ar 706 dalībniekiem. Septiņpadsmitajā mūzikas dienā izveidots Jāzepa Vītola fonds. Tā iniciatore ir komponista mantiniece Maija Zīle.
“23.jūlija pēcpusdienā ir nodibināts Jāzepa Vītola fonds. To reģistrēs kā nodibinājumu. Par fonda valdes priekšsēdētāju ievēlēts Vigo Račevskis, Edgara Račevska dēls, locekles ir gaujienietes Ineta Riepniece un Ilze Rožkalne. Ar fonda palīdzību ceram risināt jautājumus, ko nespēj valstiskas organizācijas – iesniegt projektus, meklēt sponsorus, vākt ziedojumus. Ir saņemts pirmais ziedojums. Varēsim rīkot ne tikai Jāzepa Vītola Mūzikas dienas, bet arī citus mūzikas pasākumus, kas saistās ar šo vietu,” stāsta Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens.
Viena no svētku organizatorēm, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Rožkalne atklāj, ka viņa vislielāko iespaidu juta noslēguma koncertā. Pēdējās dziesmas laikā programmas vadītājs Jānis Krišjānis personificēja Jāzepu Vītolu. Viņš ir vizuāli līdzīgs komponistam, tāpēc citētie komponista vārdi un aiziešana uz “Anniņām” radīja vārdos neizsakāmas emocijas. “Viņš pamāja koristiem un skatītājiem, kas Mūzikas dienu gaidīs atkal nākamgad,” saka I.Rožkalne. Svētkus ar fanfarām atklāja nometnes “Vītolēni” dalībnieki.
Sapulcējušos uzrunāja J.Vītols jeb J.Krišjānis, svētku virsdiriģents Edgars Račevskis, diriģents Roberts Zuika.
Nometnes laikā “Vītolēni” sagatavoja skanīgu un profesionālu koncertu programmu. Pusotras stundas koncertā bērni parādīja, ko ir apguvuši. Atlases kori Irēnas Račevskas vadībā, tāpat kora un simfoniskā orķestra koncertu uz vidusskolas kāpnēm klausītāji uzņēma ar vētrainiem aplausiem un ovācijām.
“Kamerorķestris vidusskolas zālē atskaņoja salonmūziku, radot brīvu un sirsnīgu atmosfēru. Domāju, ka jaunie mūziķi bija gandarīti par klausītāju sirsnību un atzinību. To viņi guva, spēlējot un dāvājot skaistu mūziku,” atzīst I.Rožkalne.
No Gaujienas mūzikas un mākslas skolas nometnē bija iesaistīti 15 bērni, kas dzied korī.
“Rosinājām gaujieniešus Mūzikas dienu apvienot ar nometnes “Vītolēni” koncertiem. Pagastā tomēr vēlējās saglabāt svētku tradicionālo formu un rīkot J.Vītola Mūzikas dienu sestdienā. Alūksnes rajona padome atbalsta šo pasākumu finansiāli. Ir saņemts Kultūrkapitāla fonda finansējums 800 latu. Nodrošinājām informāciju un nošu materiālu koriem, jo Mazajiem dziesmu svētkiem gatavojas visu sezonu,” norāda Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos Sanita Eglīte.
Svētku dalībnieki un viesi, iespējams, pat nemanīja, ka šoreiz “Anniņu” estrādes noformējumu nebija veidojuši profesionāli floristi. Strādājuši bija vietējie mākslinieki, mākslas skolas audzēkņi un skolotājas, kurus vadīja Ineta Riepniece.
“Mēs bijām gandarīti, jo noformējums bija izdevies patiesi skaists. Esam sapratuši, ka citi floristi nav vajadzīgi. Mums pietiek gudrības un mākas, lai no dabas materiāliem izveidotu skaistumu. Sevišķi daudz tā radīšanā darīja Ilze Dandena un Zane Barnarte. Palīdzēja “Vītolēnu” nometnes dalībnieki,” stāsta I.Rožkalne.
Tautas namā vēl skatāma Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde, ko iekārtoja skolotāja Māra Kārkliņa. Tajā ir 80 fantastiski darbi: gleznas, stikla mākslinieciskā apdare, darbi materiālā.
Svētku režisore bija Smiltenes Tautas teātra režisore Zinaīda Bērza. Jaunums bija arī koncerta vadītāji – gaujienieši – Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkne Liena Eglīte un Cēsu Tautas teātra aktieris Jānis Krišjānis. Tagad viņš ir Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītājs.
