Alūksnes muzejā 18.maijā atklās izstādi, tās dalībnieki būs Glika ielas iedzīvotāji, par kuriem tā vēstīs.
Alūksnes muzejā 18.maijā atklās izstādi, tās dalībnieki būs Glika ielas iedzīvotāji, par kuriem tā vēstīs.
“Materiāli ekspozīcijai savākti ekspedīcijā Alūksnē. Ideja bija pārliecināties, kur šodien pilsētā izmanto E.Glika vārdu un ko tas nozīmē cilvēkiem. Fotografējām, pierakstījām. Noskaidrojām vecāko un jaunāko iedzīvotāju šajā ielā, kā arī neparastus notikumus, kas ar to saistīti. Atklājās daudzas kolorītas personības. Izveidojām anketu un aptaujājām cilvēkus, kāpēc pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Alūksnē ielai dots E.Glika vārds, nodalot ielu no mācītājmuižas. Atbildes bija dažādas. Arī tāda, ka E.Gliks te, parka malā, nācis lasīt riekstus,” informē Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Anita Rozniece.
Muzeja darbinieki apsekojuši 11 dzīvojamās mājas, kas atrodas Alūksnē, Glika ielā. Šajā ielā ir arī Glika vārdā nosauktā ģimnāzija un internāts. Pētīta arī Alūksnes akciju sabiedrība “Gliks”. Ar E.Gliku saistīts arī Bībeles muzejs, kas desmit gadus darbojas pie Alūksnes luterāņu baznīcas.
Izstāde vairāk esot domāta tiem, kam interesē novadpētniecība. “Ir daudz izziņas materiāla, mazāk eksponātu,” saka A.Rozniece. Visaizraujošākais esot tas, ka izstādē pagātne skatāma ciešā saistībā ar šodienu un tagadējiem alūksniešiem, kas ir pilsētas patrioti.
A.Rozniece saka, ka esot trīs dažādas versijas par E.Glika dzimšanas laiku. Alūksnes muzejs vadījies pēc zinātnieka Alfrēda Stara pētījumiem. E.Glikam šogad aprit 350 gadu.
Ernsts Johans Gliks bijis Alūksnes draudzes mācītājs no 1685.līdz 1702.gadam. Te tapis pirmais latviskais Bībeles tulkojums – 1685.gadā Jaunajai Derībai un 1689.gadā – Vecajai Derībai. Bībele latviski tulkota no sengrieķu un senebreju valodām. Bībele latviski pirmo reizi izdota 1694.gadā 1500 eksemplāros. E.Glika audžumeitu Martu 1724.gadā kronēja par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I.
