Alūksnes kapsēta ir viena no vecākajām un lielākajām mūsu valstī.
Alūksnes kapsēta ir viena no vecākajām un lielākajām mūsu valstī.
“Pirmie Meža kapi Rīgā ir plašāki, bet otrie Meža kapi – mazāki. Tiesa, tur ir nesalīdzināmi vairāk mākslas darbu. Kapos ir izcilākie memoriālās tēlniecības darbi Latvijā,” akcentē tēlnieks Ainārs Zelčs.
Kapus veidoja zviedru laikā
Tempļa kalnā ir atradusies senlatviešu pils, un iespējams, ka apbedījumi pie tās bija kapsētas sākums. Bet pavisam droši var apgalvot, ka jau pirms 300 gadiem šajā vietā bija kapsēta. Latvijas brīvvalsts gados izveidots akmens krāvuma žogs, kam priekšējā daļa stiepjas apmēram puskilometru. To atjaunoja talkās, bet pārējais žogs ir pussagruvis. Divi kapsētas vārti ir veidoti, izjaucot, pārvedot un pēc tam samūrējot Lāsberģa muižas vārtus.
“Iespējams, ka pirmie kapsētas vārti redzami tās senākajā daļā. Divi akmens veidojumi ir tādā attālumā, ka starp tiem varēja izbraukt pajūgs, bet abās pusēs – šaurākas gājēju ieejas. Vārtu veidojumiem ir jumtiņi. Redzami arī vietējo akmeņkaļu darinātie krusti, kas liekas primitīvi,” stāsta A.Zelčs. Viņš pieļauj arī citas iespējas, bet atzīst, ka tas ir pamats minējumiem un pētījumiem.
Iespaidīgākais ir tautumeitas piemineklis
Vācu ārsta ģimenes kapu piemineklis veidots no melnā granīta, un tajā uzraksts ir tik skaidri redzams, it kā nebūtu pagājuši vairāk nekā 100 gadi. Tāpat melnie granīta krusti stāv gandrīz neskarti. Pirmās brīvvalsts laikā Alūksnē strādāja akmeņkaļu ģimene – Stilbes, un viņu darbi ar parakstu redzami arī apkārtējo rajonu apdzīvoto vietu kapsētās. “Alūksniešu novadnieks Aleksandrs Kalējs bija ģenerālis, armijas štāba priekšnieks un Lāčplēša ordeņa kavalieris. Viņš ir mācījies Francijā,” norāda A.Zelčs. Viņa vārds lasāms akmens kapa plāksnē.
Tēlnieks atzīst, ka izcilākais kapa piemineklis ir granītā veidota sievietes figūra uz apmēram metru augstas pamatnes. Tas kalts Olgas un Hugo Egles piemiņai. “Acīmredzot nezināmais autors ir apguvis tēlniecību. Manuprāt, viņu ir iespaidojuši Teodora Zaļkalna pieminekļi. Pieļauju, ka tas izstrādāts Rīgā vai Cēsīs,” viņš komentē. Sievietes tautas tērpā figūra ir lielākā un iespaidīgākā, bet kapsētā vēl divos pieminekļos ir attēlota sieviete.
Mirušo piemiņu nevar izdzēst
“Metāllūžņos ir nodoti barona Fītinghofa kapu metāla krusti un sētas. Paliek piemiņas zīmes akmenī. Šīs dzimtas mantinieks apņēmies atjaunot Alūksnes Veco un Jauno pili, dzimtas muzeja ēku, tāpēc ir izveidots Fītinghofu fonds, lai vāktu līdzekļus, jo šīs dzimtas pēcnācēji dzīvo visos kontinentos,” akcentē mākslas vēsturnieks Gunārs Ozoliņš. Rūpnieka Broemzes dzimtas kapi ir labi saglabājušies. Namā Pils ielā atradās viņa viesnīca. No tā balkona prezidents Kārlis Ulmanis uzrunāja alūksniešus un pēc tam iedēstīja ozolu iepretim evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Liekas, ka tikai Alūksnes kapsētas teritorijā atrodas garnizona kapi, kas veidojušies pirmās brīvvalsts laikā. Tajos apbedīti arī vācu karavīri, un to iezīmē liels koka krusts. “Padomju varas gados uz ieejas vārtiem tika aizkrāsots uzraksts no Jaunās Derības, un tā vietā bija – Alūksnes pilsētas kapi. Vienam vīram lika nolauzt krustu no vārtiem. Pēc tam iedzīvotāji naktī pie viņa mājas nesa vecus krustus. Cilvēks to neizturēja un aizbrauca,” atceras A.Zelčs. Atmodas gados atjaunots uzraksts vārtu ārpusē “Esi uzticīgs līdz nāvei!”, bet iekšpusē lasāmi vārdi “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība”.
