Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecībā “Mauriņi” Atvērto durvju dienā interesentiem bija iespēja uzzināt, kā saimniekot videi labvēlīgi. Par savu pieredzi stāstīja saimniecības īpašniece Gunita Virka, to vērtēja un savus ieteikumus deva projekta “Demo Farm” eksperti.
Paugurainais reljefs nodrošina daudzveidību
“Atvērto durvju dienas dalībnieki “Mauriņos” noteikti bija ieguvēji. Es apbrīnoju viņu uzņēmību, jo piedalījās visās ekskursijās – gan kopā ar saimnieci, gan kopā ar katru ekspertu, izstaigājot dažādus maršrutus. Pēc tam viņi atzina, ka ir radušās idejas, ko varēs īstenot savās saimniecībās. Katrā ziņā “Mauriņi” ir viena no tām saimniecībām, kura ir atvērta jaunajam. Ļoti daudz jau ir paveikts. Piemēram, savvaļas zirgi tajā bija jau tad, kad tos vēl citur neaudzēja. Protams, ir vēl jāuzlabo zālāju kvalitāte un citas lietas, bet tas tiek darīts,” stāsta dabas eksperte Ieva Rove.
Viņa norāda, ka “Mauriņu” dabas bagātība ir paugurainais reljefs. Viena paugura puse ir saules apspīdēta, kur ir atbilstoša augu veģetācija, otra puse ir ēnaina, tātad tur ir auglīgāka augsne un cita augu valsts. “Ir liela augu daudzveidība, ko nosaka reljefs, augsne un klimatiskie apstākļi. Tur ir dažādi zālāji – slapji, mitri un sausi. Ļoti daudz ir vecu koku, lai gan apkārtnes meži nav ne tik veci, ne tik interesanti. Toties ir daudz vecu mājvietu, pie kurām ir dižkoku izmēru koku grupas. Šie koki veido mikroklimatu, kas rada labvēlīgus apstākļus augšanai uz kokiem sēnēm, sūnām un ķērpjiem, kā arī kukaiņiem. Tie savukārt piesaista putnus, tāpēc tur ir daudz dabisko kaitēkļu apkarotāju,” skaidro I.Rove.
Apvieno intensīvu un ekstensīvu lopu audzēšanu
Lopkopības speciālists Dainis Arbidāns norāda, ka Atvērto durvju dienas apmeklētāji interesējās par dabisko ganīšanu un dzīvnieku šķirnēm, kuras ir piemērotākas dabiskajām pļavām, kā sadzīvo intensīvās un ekstensīvās audzēšanas lopi vienā ganāmpulkā. “Visi dzīvnieki sadzīvo daudzmaz miermīlīgi. Taču saimniekam ir jāizlemj, vai viņš grib iegūt gaļu vai apganīt zālājus un sakopt vidi. Ja vēlas gaļu, tad tas ir “Mauriņu” variants – ir jāizvēlas “Angus” un “Limuzina” šķirnes liellopi, pamazām atsakoties no mazāk intensīvi nobarojamiem ‘Hailander’, kādu šajā saimniecībā nav. Tiesa, šajā saimniecībā ir ļoti jāstrādā pie dzīvnieku selekcijas, lai varētu izveidot tīršķirnes ganāmpulku un saimniekot intensīvāk,” norāda D.Arbidāns. Viņš uzsver, ka viens no Atvērto durvju dienu mērķiem visās projektā iesaistītajās saimniecībās ir tūristu piesaistīšana. “Mauriņos” bija iespēja fotografēties kopā ar draudzīgi noskaņotiem dzīvniekiem: poniju Lapsiņkungu, cūciņu Solomonu, jautrajiem jēriem, seskiem un citiem mājdzīvniekiem. “Šie dzīvnieki palīdz piesaistīt, taču ar tiem nekādu biznesu nevar taisīt. Uz ražošanu ir vērsta aitkopība un gaļas liellopu audzēšana. Turklāt aitkopības stāvoklis ir stabilāks, bet liellopu audzēšanā vēl ir daudz darba, lai no tās gūtu peļņu,” secina D.Arbidāns.
Gūst sapratni par videi labvēlīgu saimniekošanu
G.Virka atzīst, ka Atvērto durvju dienā varēja būt vairāk zemnieku, kuriem ir vērtīgi ieklausīties dabas speciālistu Viestura Lārmaņa un Ievas Roves, lopkopības speciālista Daiņa Arbidāna atziņās un ieteikumos. “Es pastāstīju par savu saimniecību, par pieredzi tās veidošanā un iecerēm. Ņemot vērā manas pieļautās kļūdas saimniekošanā un ieviešot jauninājumus, cilvēkiem rodas priekšstats, ko un kā viņi varētu darīt,” saka G.Virka. Viņa atzīst, ka katram saimniekam būtu vērtīgi uzzināt gan par mežu apsaimniekošanu, gan par tīrumiem un augiem zālāju sastāvā. “Šis projekts ir devis sapratni par videi labvēlīgas saimniekošanas atšķirībām no parastas saimniekošanas. Tieši ekspertu ieteikumi kopā ar līdz šim darīto parāda, kā būtu jāsaimnieko turpmāk,” secina G.Virka.
Projektā veidotā sadarbība un aktivitātes turpināsies
Projekts “Demo Farm” beigsies septembrī, taču dažas aizsāktās ieceres tiks turpinātas. Saimnieki ir ieguvuši dažādas spēles un materiālus, arī stendus, ko var izmantot, uzņemot apmeklētājus. “Saimniecības ir iekļautas reklāmās, kas aicina tūristus tās apmeklēt. Turklāt īpašniekiem par to nebija jāmaksā. Tas nozīmē, ka turpmāk no katras saimniecības būs atkarīgs, kā tās izmantos šīs iespējas un materiālus,” uzsver I.Rove.
Viņa atzīst, ka visu desmit Latvijas saimniecību īpašnieki projektā ir guvuši ne tikai jaunas zināšanas, bet arī idejas. Speciālisti viņiem ir atklājuši dažādus attīstības variantus, kas ļauj saimniekot ekonomiskāk, netērējot naudu un laiku. “Ir bijušas lekcijas, mācību semināri, pieredzes apmaiņa, tāpēc projekta dalībnieki jūtas zinošāki un drošāki par ceļa izvēli saimniekošanai saskaņā ar dabu. Dažādu iespēju apjaušana dod stabilitātes izjūtu. Protams, ir iegūti arī kontakti ar citām projekta saimniecībām ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Paredzams, ka kopā tiks īstenoti vēl citi projekti,” secina I.Rove.
