Pirmie no motosporta daudzo “nozaru” braucējiem sezonas noslēgumu rīt, 21. novembrī, Lielvārdē atzīmēs enduro braucēji un enduro krosisti.
Pirmie no motosporta daudzo “nozaru” braucējiem sezonas noslēgumu rīt, 21. novembrī, Lielvārdē atzīmēs enduro braucēji un enduro krosisti. Starp viņiem ir arī divi motokluba “Ape” sportisti – Ainārs Dukulis un Andris Andrejevs.
Sarunā ar jaunlaicenieti A.Dukuli centos izzināt, kas tad ir endurokross un kā veicas šajā tehniskajā sporta veidā. Kā daudzi puiši, arī Ainārs pusaudža gados “drillējis” ar mopēdu. Viņa tēvs Arturs Dukulis vienmēr bijis viens no “Vaidavas kausa” sacensību rīkotājiem un atbalstītājiem. Braucot tēvam līdzi uz motosacensībām, arī uz ārzemju čempionātiem, radusies doma pašam pamēģināt startēt.
Enduro prasa izturību
Ar ko endurokross atšķiras no citiem, līdzīgiem sporta veidiem? “No motokrosa tas atšķiras ar braukšanas ilgumu, ir jābrauc divas stundas, nevis 25 minūtes. Ir svarīgi gan “izcelt” startu, kas jāsāk ar neiedarbinātu motoru, gan vienādi sadalīt spēkus ilgajā braucienā. Divas vai trīs reizes jāapstājas “pitstopā”, kad motociklam jāuzpilda degviela,” stāsta jaunais motosportists.
Speciālisti vērtē, ka endurokross ir motokrosa un enduro apvienojums, jo īsts enduro ir bezceļu brauciens, kas nereti ilgst pat vairākas dienas.
Šogad – sestā vieta Latvijā
“Šī man ir tikai otrā sezona,” saka Ainārs. Pagājušajā gadā viņš, būdams iesācējs, izcīnīja otro vietu Latvijā kopvērtējumā.
“Izdevās lieliski nostartēt visās sacensībās, par to man pašam bija brīnums,” smaida Ainārs, kuram pašlaik ir 21 gads. “Šogad tik spīdoši neiet, jo konkurence ir spēcīga, sevišķi igauņi.” Noslēguma sacensībās, kuras 8.novembrī Tukumā rīkoja Oskars Grīgs, Ainārs ieguva 5.vietu 62 dalībnieku konkurencē. Kopvērtējumā viņam ir 6.vieta.
“Ja pretinieks ir spēcīgāks, lai brauc garām. Ārpus trases visi esam draugi. Es noteikti nepiederu pie agresīvā stila braucējiem,” atzīst Ainārs.
Nosaukums “Honda”, kas lasāms uz Aināra busiņa, ir viņa sacīkšu motocikla marka.
“Šogad iegādājos jauno 2004.gada 450 CRF modeli, tas jau ir “iesildīts” veiksmīgajās sacensībās Polijā un Tukumā,” atklāj A.Dukulis. “Startam tehniku sagatavoju pats, palīdz arī Sandris Janušs un Mairis Levans. Bet numurs pie motocikla atspoguļo braucēja vietu rangu tabulā.” Tas rāda, ka no 63.vietas Ainārs ir pacēlies uz 26.
Galvenais ir līdzjutēju atbalsts
“Galvenais man ir līdzjutēju atbalsts,” ir pārliecināts jaunais motosportists. “Tikai pēc tam seko veiksme un paša meistarība. Visvairāk mani atbalsta draudzene Evija un abi brāļi, it sevišķi mazākais – Kalvis, kurš trasē palīdz, rādot apļu skaitu, kā arī nomazgā dubļaino motociklu pēc finiša.”
Un kurā trasē tad ir labākā braukšana? Izrādās, ka Aināram vislabāk patīk Lizuma trase Gulbenes rajonā, tur esot labi veicies. Arī Apes mototrase esot laba, tikai šovasar lielo dubļu dēļ bijis grūti braukt.
“Šogad domāju startēt ziemas mačos, kas paredzēti ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā – Gulbenē. Esmu pamēģinājis braukt skijoringā, kur svarīga ne vien paša, bet arī līdzbraucēja – slēpotāja – meistarība. Ja Alūksnē notiks sacensības skijoringā, noteikti piedalīšos,” stāsta sportists.
Izveido trasi Jaunlaicenē
A.Dukulis kopā ar Jaunlaicenes motosportistu Jāni Ļuļi ir izveidojuši mototrasi savā pagastā uz Jāņa tēva zemes. “Izdevies “Atbalsta punktu” uzlabot un pabeigt. Tas ir gatavs uzņemt sportistus. Vēl jāiegūst licence, tad Jaunlaicenes trase būs gatava pievienoties pārējām trasēm Latvijā.
“Šovasar tajā notika treniņsacensības. Tajās piedalījās apmēram 50 braucēji no dažādām klasēm, arī blakusvāģu,” saka Ainārs. Sacensībās, kuras atbalstīja viņa tēvs, uzņēmējs A.Dukulis, uzvarētāji saņēma kausus un diplomus.
Lai sasniegtu labus rezultātus sacensībās, ir daudz jātrenējas. “Spēlējam futbolu, ziemā nereti braucam uz “Mežiniekiem” slēpot kopā ar Viesturu Kazaini, Mairi un Raivi Levaniem. Kopā ir interesantāk. Labprāt skatāmies sporta raidījumus televīzijā, visvairāk, protams, tehniskos sporta veidus – motosportu un autosportu. Gribētos, lai Jaunlaicenē notiktu vairāk sporta pasākumu, lai jaunieši vairāk sportotu,” atzīst Ainārs.
“Ainārs rūpīgi gatavojas, veiksmīgi prot savienot darbu un treniņus,” jaunlaicenieti vērtē motokluba “Ape ” vadītājs Mairis Levans un piebilst: “Lai kļūtu par labu braucēju, ir vajadzīgs lielāks cīņasspars.
