Lieliskas sajūtas, spirgtums dienai un īstās Līgosvētku “garšas” izbaudīšana – šādus iemeslus motivācijai sagaidīt saullēktu astronomisko vasaras saulgriežu rītā min anneniete Gunta Rozīte. Uz saules sagaidīšanas pasākumu Alūksnes ezera krastā viņa dodas jau ceturto gadu. Krastā pulcējās vēl vairāki desmiti cilvēku, lai Trapenes pagasta folkloras kopas “Gatve” vadībā iesaistītos līgodziesmu dziedāšanā, rotaļās, uzzinātu svētku ticējumus, kā arī nobaudītu tiem piedienošu mielastu. Lai gan mājup visi devās pacilātā garastāvoklī, folkloras kopas vadītāja Sandra Tomiņa atzīst, ka trapeniešiem pasākums kļuvis par saules sagaidīšanas “ugunskristībām”. Kolektīvs darbojas tikai otro sezonu. Ar folkloru saistītās zināšanas tiek apgūtas pamazām, tāpēc katrs jauns pasākums prasa sagatavošanos.
Dodas 20 kilometru pārgājienā
Kaut gan visa darbošanās balstīta uz senču tradīcijām un rituāliem, tajā piedzīvotais licis saprast, ka daudz svarīgāka ir atmosfēra un pašu cilvēku vēlme ļauties saules sagaidīšanas burvībai. Pie līdzīga secinājuma nonākuši arī alsviķieši, kuri saules sagaidīšanu atklāja ar gandrīz 20 kilometru pārgājienu. Tas iesākās iepriekšējās dienas izskaņā pie Alsviķu kultūras nama, veda cauri Strautiņiem un Rezakai, līdz noslēdzās Bērtiņa ezera krastā. Pasākuma idejas autori ir Solveiga Selga un Jānis Polis. Abu iniciatīva piesaistīja arī viesus no Alūksnes, Balviem un Valmieras. Pārgājienu uzsāka vairāk nekā 20 cilvēki. Galamērķī viņu skaits bija gandrīz dubultojies. J.Polis atklāj, ka nakts pārgājienā devās galvenokārt jaunieši, taču varēja manīt arī pirmo klašu skolēnus un cilvēkus pirmspensijas vecumā. “Apsveicami ir tas, ka praktiski visi, kas pārgājienu uzsāka, izturēja līdz galam,” uzsver J.Polis. Tā kā par pārgājiena nosaukumu izvēlēts “Pa jāņtārpiņu apmirdzētu ceļu pretī sauleslēktam”, ceļā visi devās ar cerību ieraudzīt kaut vienu jāņtārpiņu. Izrādījās, ka ceļš tik tiešām ir jāņtārpiņu “apmirdzēts”. Līdz pat Bērtiņa ezeram saskaitīti gandrīz simts!
“Iesēj” vēlēšanās
par ģimeni un valsti
Pie Bērtiņa ezera veikti dažādi ugunsrituāli. S.Selga atklāj, ka vislielākā uzmanība veltīta ugunskura aizdedzināšanai. “Saulgrieži ir auglības laiks, kad vīrišķais un sievišķais simbols atrodas pilnbriedā. Tas izpaužas arī senajos rituālos. Saskaņā ar tradīcijām ir jābūt diviem ugunskuriem – viens simbolizē vīrišķo, otrs – sievišķo spēku. Vīrišķais ugunskurs tiek veidots kārts veidā. To sauc par pūdeli. Savukārt sievišķais atrodas uz zemes. To ieskauj jāņuzāles vairākās kārtās – vispirms papardes, tad ziedu, jasmīnu un ozolu kārta. Vispirms aizdedzina vīrišķo ugunskuru. Pirmā nokritusī pagale tiek izmantota sievišķā jeb zemes ugunskura aizdedzināšanai,” skaidro S.Selga.
Saules gaidīšanas brīdī izveidots arī ugunskrusts. Griežot saules virzienā, ikviens tika aicināts izteikt kādu vēlēšanos, jo šajā brīdī ugunskrusts darbojas pēc sējēja principa. “Cilvēks it kā “iesēj” šo savu vēlmi, izsakot to bez noliedzošās formas,” piebilst S.Selga. Vēlēšanās izskanēja ne tikai par sevi un ģimeni, bet arī pagastu, novadu un valsti. Beigās ugunskrusts ieripināts Bērtiņa ezerā. Lai gan pasākuma izskaņā ikviens varēja atgriezties sākumpunktā ar autobusu, daži jaunieši nolēma arī atpakaļ iet kājām. “No vienas puses gājiens bija grūts. No otras – tas nekas, ka ir nogurums, ka sāp kājas un vēl nez kas, jo tās sajūtas ir vienkārši neaprakstāmas,” iespaidos dalās Alsviķu kultūras nama vadītāja Marina Ramane.
Rūpējas par auglību
Līdzīgi saules sagaidīšanas tradīcija sāk nostabilizēties Jaunlaicenes pagastā. Šogad saules sagaidītāji tika aicināti pulcēties Luckas ezera krastā. Jaunlaicenes tautas nama vadītāja Māra Svārupe atklāj, ka pasākums sākās ar degoša riteņa noripināšanu no krasta nogāzes ezerā. Līgosvētkos šis rituāls jāizpilda vakarā. Tādā veidā saulīte tiek simboliski aizvadīta gulēt, lai rītausmā to varētu ar dziesmām un rotaļām modināt augšā. Šoreiz jaunlaicenieši abas darbības izpildīja rītausmā.
Neizpalika arī plostu laišana ezerā, lai pielabinātu saulīti parādīties pie apvāršņa. Drosmīgākie varēja brist ezerā, lai saņemtu brīnumaino spēku, kāds ūdenim piemīt tikai saulgriežos. Tā kā saulgrieži ir auglības svētki, tad neizpalika arī lēkšana pāri ugunskuram. “Lecot pāri ugunskuram, tiek veicināta auglība,” skaidro M.Svārupe. Šajā naktī auglība izpaužas visos iespējamajos veidos, piemēram, Dieviņš ugunskura pelnos naudiņu ber. “Šajos svētkos neko nedrīkst mest zemē. Ja kaut kas ir lieks, tad tas jāmet ugunskurā, lai sadeg un pārvēršas pelnos. Tas, kas sadedzis ugunskurā, tas vairs nepazudīs, jo kļūst par augsni jaunām lietām,” saka M.Svārupe.
