Šoreiz gribu parunāt par zagšanu. Tā ir kā sērga mūsdienu modernizētajā laikmetā. Ko tikai cilvēki nezog! Zog, ko var nozagt. Sākot ar naudu un beidzot ar parastu skārda spaini.
Šoreiz gribu parunāt par zagšanu. Tā ir kā sērga mūsdienu modernizētajā laikmetā. Ko tikai cilvēki nezog! Zog, ko var nozagt. Sākot ar naudu un beidzot ar parastu skārda spaini.
Es nemaz nebrīnītos, ja sāktu zagt sauli, mēnesi, sapņus un dienu. Taču nopietni runājot, jāpārdomā sava attieksme pret mantu, pret lietu vērtību. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā vienmēr būs nevienlīdzība. Nekad visiem nebūs vienādi daudz.
Acīmredzot tāpēc, ka ir spējīgāki un mazāk spējīgi cilvēki. Tas arī rada problēmas, jo diendienā nākas saskarties ar to, ka citiem ir vairāk nekā mums. Tomēr tas nenozīmē, ka ir atļauts zagt. Tagad tik daudz spriež, vai skolā mācīt kristietību vai ētiku. Taču neviena no tām zagšanu neatbalsta. “Tev nebūs zagt” – māca Dieva vārds. Tomēr tas ir ļoti grūti izpildāms, jo iekāre ņem virsroku. Ir taču labāk paņemt, nekā pašam ar savām iespējām redzēt, ko varam īstenot un darīt paši savā dzīvē. Bet ar zagtu paēdis nebūsi.
Arī manta cilvēku laimīgu nedara. Mēs varam nopirkt gandrīz visu, bet nevaram nopirkt draugus, mīlestību, laimi, lai cik daudz naudas arī būtu. Nozagtais mūsu rīcībā ir tikai neilgu laiku. Jaunajā Derībā lasām, ka nenieka šajā pasaulē neesam ienesuši, tāpēc nenieka no tās nevaram iznest. Mirstamam kreklam nav kabatu. Neko no materiālās pasaules nevaram paņemt līdzi. Tā ir nenovēršama traģēdija, par kuru jāpadomā vienlīdz visiem, arī zaglim. Bieži cilvēki saka, ka vienīgā iespēja, lai varētu tikt uz priekšu, ir būt negodīgam, par to domājot, nāk prātā daudzas bankas, kuras solīja 200 procentus mēnesī par noguldījumiem, bet tikai īsu laiku. Šodien palikušas tās bankas, kuras maksāja desmit procentus.
Mācītājs Juris Rubenis par zagšanu saka: “Ja kāds, nešķirojot līdzekļus, grib tikt uz priekšu, tad jārēķinās, ka tādai labklājībai būs īss mūžs. Jā, uz īsu brīdi var padzīvot labi, bet arī tad nemitīgās bailēs, jo aiz muguras jau stāv nākamais, kurš saka, ka arī viņš gribētu labi dzīvot un sēdēt tavā vietā. Te atklājas princips, ka zagtā manta laimi nenes. Vismaz ilgstošā perspektīvā ne. Dzīvi ilgtermiņā nosaka godīgums, godīgums iespēju robežās. Ja sākumā šķiet, ka paliksi pēdējais, tad ātri var pienākt brīdis, kad vari kļūt pirmais.
