Tikšanos ar reģionālo masu mediju pārstāvjiem pagājušajā nedēļā ministru prezidents Andris Bērziņš sāka ar optimistisku paziņojumu par iekšzemes kopprodukta pieaugumu gan pagājušajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā kopumā.
Tikšanos ar reģionālo masu mediju pārstāvjiem pagājušajā nedēļā ministru prezidents Andris Bērziņš sāka ar optimistisku paziņojumu par iekšzemes kopprodukta pieaugumu gan pagājušajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā kopumā.
Latvijā tas bijis visaugstākais no trijām Baltijas valstīm – 8,8 procenti pusgadā un 9,2 procenti pēdējā ceturksnī, kamēr Igaunijā pēdējā pozīcijā tikai 5,2, bet Lietuvā – 5,6 procenti.
“Priecē, ka šis rādītājs pieaudzis visās pamatnozarēs – tirdzniecībā par 11,2, transportā – par 14, bet apstrādājošā rūpniecībā – par 10,6 procentiem,” uzsvēra premjers. “Rūpnieciskās produkcijas īpatsvars pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 14,7 procentiem. Pamatlīdzekļu vērtība uzņēmumos paaugstinājusies par 128 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka šī nauda investēta uzņēmumu pamatlīdzekļos. Šādu panākumu vērtēju kā precīzi realizētas makroekonomikas un nodokļu politikas panākumu.”
Bezdeficīta budžets nav pašmērķis
Uz jautājumu, kāpēc nākamā gada budžets tiek veidots ar deficītu, atkāpjoties no iepriekšējo valdību deklarētajām nostādnēm, A. Bērziņš skaidroja, ka šāda valsts budžeta izveide nevar būt pašmērķis. Šobrīd valdība vēlētos sabalansēt budžetu iepriekšējā gada deficīta līmenī, lai saglabātu līdzšinējos tautsaimniecības attīstības tempus.
“Deficīta pieļaujamais apjoms pasaules praksē ir trīs procenti. Mēs neesam kāpuši ārpus tiem pat lielāku problēmu gadījumos,” teica ministru prezidents. Nākamā gada deficītu veidos valdības deklarētās prioritātes – finansējuma palielinājums valsts aizsardzībai un izglītībai, kā arī integrācija Eiropas Savienībā, jo jāizpilda saistības, ko uzņēmušās šī un iepriekšējās valdības.
Diemžēl sarukuši lauksaimniecības ražošanas apjomi – pusgadā par 0,2 procentiem. Vienīgais kāpums, ko novēro šajā taustsaimniecības nozarē, ir lauksaimniecības produktu pārstrādē par 11 procentiem.
Kuģniecības norises – ekonomiski pamatotas
Divu jauno privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” tankkuģu iegādi premjers vērtē pozitīvi, ko apliecina arī auditora “Price Waterhouse Coopers” atzinuma pirmā daļa.
“Operējot ar lieliem kuģiem, pazeminās pašizmaksa, un pieaug konkurētspēja, turklāt rodas iespēja apmierināt Eiropas Savienības prasības par bīstamo kravu pārvadājumiem, kas stāsies spēkā tuvāko septiņu gadu laikā,” uzsvēra A. Bērziņš. Joprojām neatbildēts paliekot jautājums par visu amatpersonu, kas saistītas ar darījumu, precīzu procedūru ievērošanu, tomēr svarīgāka esot jautājuma būtība – kuģu ekonomiska iegādes pamatotība.
Gaida akceptu
“Jautājums par administratīvi teritoriālo reformu saistīts arī ar veselības un ceļu infrastruktūras sakārtošanu,” nenoliedz premjers. Jautājums nav “iestrēdzis” – Saeima izteiks savu atbalstu vai noliegumu 102 reģionu modelim. No šīs atbildes atkarīgs arī nākamo pašvaldības vēlēšanu norise, kā arī ļaus tālāk attīstīt ideju par regulatoru institūcijas ieviešanu reģionos.
“Tomēr projektā apstiprinātās pašvaldību robežas nav tabu,” uzsvēra A. Bērziņš. “Ja pašvaldībām būs pamatots iemesls tās “virzīt”, mēs to respektēsim.”
Regulatoru apstiprināšana esot tuvāko divu nedēļu jautājums.
Pagarina sertifikātu termiņu
Pēc garām diskusijām vēlreiz nolemts pagarināt sertifikātu lietošanas termiņu, jo pietiekami liels to daudzums vēl ir apgrozībā, turklāt valsts piedāvā pietiekami daudz iespējas piedalīties ar tiem tirgū.
“Par kompensācijas sertifikātiem viedokļi dalījās,” atzina A. Bērziņš. “Pašvaldības daudzviet nav gatavas atdot šo reālo īpašumu. Lai to izdarītu, jāveic daudz procedūru.”
Neatbalsta tirdzniecības ierobežojumus
Runājot par vairāku Latvijas pašvaldību tendenci ierobežot alkoholu tirdzniecību naktīs, premjers uzsvēra, ka neatbalsta to. “Runājot ar šo pašvaldību vadītājiem, jāsecina – nekas nav mainījies,” viņš teica. “Ieguvēji ir benzīntanki, kas atrodas dažus simtus metru ārpus pilsētas robežas, turklāt zeļ nelegālās tirgotavas, kas pārdod surogātus.”
A. Bērziņš uzskata – jāmaina dzeršanas tehnoloģija, dodot priekšroku alum, vīniem un citiem “vieglajiem dzērieniem”.
Citi interesējoši jautājumi
Uz vairākiem jautājumiem A.Bērziņš atbildēja kodolīgi. “Ko domājat darīt, lai izlīdzinātu ekonomisko atšķirību starp Rīgu un reģioniem?” “Nav uz to vienkāršas atbildes. Ja kaut ko “nocirtīs” Rīgai, reģioni no tā neiegūs. Tomēr darba devēji arvien biežāk sāk rēķināt, ka provincē vienas darba vietas radīšana maksā divas reizes lētāk nekā Rīgā, turklāt Latvija nav tik liela, lai bez problēmām nevarētu pārvietoties,” uzsvēra premjers.
Jautājums par celulozi. “Oficiāli – notiek diskusijas par līguma slēgšanu.” Jautājums par terorismu ASV un pasaulē. “Tas, ka ASV konsultējas, nevis rīkojas ar karstu galvu, ir priekšnoteikums saprātīgam risinājumam. Tā ir ilgtermiņa problēma, kam risinājumu nevar rast vienā akcijā,” komentē A. Bērziņš. Jautājums par Lielo pilsētu asociāciju. “To darbu nevaru vērtēt nekā, jo nav redzēti šīs asociācijas darbi. Kreisa vai labēja – par to pāragri spriest,” viņš uzskata.
Rajona padomju likteni varētu izšķirt tas, kā veiks administratīvi teritoriālo reformu. “Latvijā ir 11 cilvēki uz kvadrātmetru, domāju, nav nepieciešami daudzi reģionāli administrējoši veidojumi.
Prognozēju, ka rajona padomes tādas kā pašlaik “dzīvos” līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām,” pauda
A. Bērziņš.
Par valdības stabilitāti
Viennozīmīgi premjers vērtē valdības stabilitāti periodā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. “Sāksies priekšvēlēšanu kampaņas, iespējamie tautas kalpu kandidāti braukās un gānīs valdību, kas nav izdarījusi to vai ko citu,” klāstīja premjers.
“Šai laikā neviens nealkst uzņemties atbildību, turklāt es arī neredzu īpašas plaisas pašreizējā koalīcijā. Tieši otrādi – mēģinām koncentrēties tiem darbiem, kas vēl paveicami, piemēram, privatizācijai.”
A. Bērziņš uzsvēra, ka, iespējams, tieši šī valdība lauzīs tradīciju, ka pirms vēlēšanām deputāti “viens otru lamā” un pratīs “ar godu pabeigt arī pēdējo darba cēlienu”.
