Lai cildinātu savu māmiņu piemiņu, Alūksnes un Apes novadu politiski represēto kluba „Sarma” pārstāvji sestdien Alūksnes muzejā pulcējās uz Mātes dienai veltītu pasākumu „Mīļāko no visiem paldies vēlas sirds tev pasacīt…”.
„Sarmas” biedriem tas nebija ierasts pasākums, toties mīlestība pret savām mātēm viņu sirdīs vienmēr tiek cieši glabāta ar vissiltākajām atmiņām.
Dzeja mātei un drosmei
„Sarmas” vadītāja Dzidra Mazika atzina – pasākuma tapšanu veicināja arī tas, ka viņu rokās nonāca daudz dzejas rindu no 1945., 1946.un 1947.gada Alūksnes vidusskolas audzēkņiem, pretestības kustības „Dzimtenes sili” dalībniekiem. Šī skolēnu organizācija Alūksnē darbojās no 1946. līdz 1948.gadam, veidojot patriotiskus žurnālus un publicējot savus dzejoļus, tēlojumus, patriotiskus aicinājumus. „Protams, viņu pašu vairs nav, bet viņu dzeja ir saglabājusies. Mums ir ļoti liels prieks, ka starp mums šajā pasākumā ir arī „Dzimtenes silu” viena zēna meita – Guntara Ūdra meita Guntra Ūdre. Ar viņas palīdzību mēs nokļuvām pie viņas tēva daiļrades. Un – kad gan vēl mēs sapulcēsimies un veltīsim mīļus, labus vārdus arī mūsu mātēm, kuru mīlestību joprojām izjūtam katru dienu, katru minūti,” sacīja Dz.Mazika. Muzikālus priekšnesumus sniedza alūksnieši Sanita un Didzis Eglīši. Inese Janeviča un Daiga Bētere deklamēja Astras Tomsones, Rēzijas Lauces, Lūcijas Sāgamežas-Nāgeles un Zinas Serts-Rukmanes dzeju – veltījumus mātei, kā arī Visvalža Plotnieka, Guntara Ūdra un citu autoru dzeju par pārdzīvotajām ciešanām, drosmi, cīņu, sāpēm un Dzimtenes mīlestību. Guntara Ūdra dzeju, kurai netrūkst arī vieglas ironijas un humora, deklamēja arī Dz.Mazika.
Laimē un bēdās
Savukārt muzikālos priekšnesumus un dzejas lasījumus I.Janeviča savija kopā ar stāstījumu par mātes sūtību. „Visa pasaule mums bērnu dienās ir mātes radīta un izstāstīta, mēs to iemīļojam ar mīlestību, ko mūsos atmodinājusi māte. Un tā arī mātes tēls viscaur mums dzīvē nāk līdzi: laimē un bēdās, priekos un ciešanās. Visu mēs varam aizmirst, tikai mātes mīlestību ne, tādēļ vienmēr, kad mums klājas grūti, mēs vai nu domās, vai patiesi ejam atpakaļ uz to vietu, kur cēls un neaptraipīts savā daiļumā un tieksmē uzupurēties bērnu labā stāv mātes tēls, jo viņas mīlestības tuvumā mēs atrodam jaunu spēku un jaunu mierinājumu. Lai kādus pārbaudījumus bērna un mātes mīlestībai uzliktu dzīve, ticiet – šī mīlestība pastāvēs, jo, tiekoties ar māti un dziļi ieskatoties viņai acīs, bērni vienmēr ierauga sevi. Novēlu, lai jūsu bērnu acīs mātes atspulgs būtu mīļa smaida apgarots un viņu sirdis vienmēr atcerētos, ka tos auklējusi māte. Lai bērni neaizmirstu lūgt piedošanu savai mātei par steigu un nevaļu, par to, ka tik reti pasakām: „Paldies!” un „Es tevi ļoti mīlu!”,” vēlēja I.Janeviča.
G.Ūdre atzina, ka bija pagodināta par uzaicinājumu piedalīties pasākumā, kur cildināja arī viņas tēva piemiņu. „Tēva lielajā skapī ir saglabājušies vēl daudzi viņa pieraksti, dzeja, ko man tagad pēc viņa nāves vēl jāiepazīst, jo, dzīvs būdams, par „Dzimtenes siliem” viņš man neko daudz nestāstīja.”
