Kāda māmiņa no Kolberģa vērsās “Alūksnes Ziņu” redakcijā, jo viņu satrauc klaiņojošo suņu daudzums un tas, ka daži suņi atrodas pat pie bērnudārza. “Saimnieki tiem suņiem ir vairāku metru attālumā, suņi nav ne pavadā, ne viņiem ir uzpurņi. Mans bērns agrāk nebaidījās no suņiem, bet nu tagad viņam ir bail. Suņi, par laimi, nekož, bet tie skrien klāt un daudzi no viņiem ir ļoti lieli. Arī pie bērnudārza vārtiņiem guļ viens liels “lācis”,” stāsta kolberģiete.
Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere skaidro – lai pret kāda suņa saimnieku vērstu sankcijas, pagasta pārvaldē ir jāiesniedz rakstiska sūdzība.
“Minētais suns pie bērnudārza ir paša bērnudārza apkalpojošā personāla suns. Viņš ir vecs, miermīlīgs suns, kurš nāk līdzi saimniekam. Esam jau ar saimnieku izrunājušies. Sūdzību par šo suni nekad nav bijis. Šogad sūdzības saņēmām par vienu klaiņojošo suni karjerā. Arī viņš nebija agresīvs, vienkārši palaists brīvsolī un klejoja. Sazinājāmies ar biedrību “Astes un ūsas” un pārrunājām ar saimniekiem, kā risināt situāciju. Jāatzīst, ka sunim jau nav jābūt agresīvam, lai bērni no tā baidītos, pietiek vien ar to, ka suns ir liels. Šo situāciju pagaidām nevaram nekādi risināt, jo arī pagastā nav saņemtas sūdzības. Paši saimnieki, ar kuriem esam runājuši, atzīst, ka viņu suns jau ir vecs, miermīlīgs un neko nedara. Mēs apzināmies, ka suņi nevar atrasties bez pavadas vai uzpurņa, taču ne visi to ievēro. Ja mums ienāks sūdzības, mums nāksies šos cilvēkus sodīt. Pagaidām līdz sodīšanai gan neesam nonākuši,” viņa saka.
