Ir noslēgusies orientēšanās kluba “Alūksne/Ape” rīkotā orientēšanās seriāla “Horizonts” 35. jubilejas sezonas pēdējā 18. kārta, kurā visās grupās tika “sadalītas” arī Alūksnes novada čempionāta medaļas. Par orientēšanās tradīcijām novadā un Alūksnes/ Apes kluba dzīvi savās pārdomās dalījās Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators un orientēšanās kluba “Alūksne/Ape” vadītājs Vilnis Veļķeris.
Sporta veida pirmsākumi mūspusē
“Mums novadā ir pietiekami daudz sporta veidu un aizraušanos, ar ko iedzīvotāji var izvēlēties nodarboties brīvajā laikā, gan arī tiekties pēc rezultātiem. Viens no tiem ir orientēšanās skrējiens, kas dzima pirms 35 gadiem, 1985. gada pavasarī. Tādēļ šogad bija zīmīgi tas, ka uz sacensībām bija ieradies arī Vilmārs Zaķis no Apes ar karti, kas tika izmantota seriāla pirmajās sacensībās. Viņš arī simboliski nostartēja pēc 35 gadu pārtraukuma pirmajā kārtā, kas šogad notika Alūksnes parkā,” stāsta V. Veļķeris.
Jautāts par “Horizonta” pirmsākumiem, V. Veļķeris atzīst – mūsu rajonam paveicies, jo uz Gaujienu atnācis sporta skolotājs Edmunds Zvaigzne, kurš jau bija orientēšanās sporta meistarkandidāts un šī sporta veida fanāts. “Viņš arī vērsās sporta biedrībā “Vārpa” ar domu ieviest jaunu sporta veidu – orientēšanos, kas bija populārs – skriešana pa mežu, prasme darboties ar kompasu, pārvietoties nezināmā apvidū, pieradināt pie domāšanas, lēmumu pieņemšanas. Tika aizvadītas dažas mazākas sacensības, kas toreiz saucās “Pionieru nama” kausa izcīņa. Tās pārauga “Malienas kausā” un 35 gadu garumā notika ar šo nosaukumu,” stāsta Vilnis.
Sākumā problēma bija
kartes
“Bija svarīgi sagatavoties, trenēties, ieraudzīt jaunos talantus, zinot, ka Rīgā bija “Magnēts”, Smiltenē – “Azimuts”, Cēsīs “Meridiāns”. Pie mums tika veidotas regulāras darbdienu vakarpušu sacensības, kad pēc stundām nāca skolēni ar skolotāju izskriet distanci, savukārt pēc darba nāca strādājošie. Sākotnēji, šķiet, mums bija sešas vai astoņas otrdienas, kad mēģinājām sacensties. Īsti karšu materiāla nebija. Sākām tepat Alūksnes pusē, bija sacensības Dores kalnā, pie “Mežiniekiem”, Gaujienā, kvalitatīva karte bija “Lūša krogā”. Ir paveicies, jo mums ir, kas daudzas organizatoriskās lietas dara, ziedojot savu brīvo laiku. Veidojas arī pēctecība, jo sacensību organizēšanā un nodrošināšanā ienāk jauni cilvēki. Visus šos 35 gadus tas nav pārtrūcis, kaut ir mainījušās paaudzes. Bija laiks, kad “mežā ieskrēja” vairāk nekā 200 cilvēku, tagad to ir no 30 līdz 70. Priecājamies, ka reizē ar “Horizontu” Strautiņu pusē piedzima vienīgais pasaules čempions orientēšanās sportā no Latvijas Edgars Bertuks,” atceras V. Veļķeris.
No domubiedru klubiņa par Alūksnes orientēšanās klubu organizācija kļuva 1991. gadā, biedru kopsapulcē, Latvijas neatkarības pirmsākumos. Pēc tam gan vēl trīs reizes tas pārreģistrēts atbilstoši likumdošanai, taču Alūksnē tas ir bijis visu laiku. Pēc novadu sadalīšanas klubam dots nosaukums “Alūksne/Ape”, lai nezaudētu saikni ar Apes novada orientieristiem. Kā šī sporta veida celmlauži jāmin Alūksnē – Edīte Teterovska, Gaujienā – Edmunds Zvaigzne, Ziemeros – Vilnis Veļķeris, Apē – Astra Binde.
Spilgtākās orientēšanās sacensības novadā
“Mēs esam saskatījuši, ka mūsu nav, ja par mums nerunā. Mums ir jādara lielas lietas. Teiksim, par “Stirnu buku” runās vairāk, ja tajā skries nākamais Eiropas čempions vai kāds augstas klases skrējējs. Par Alūksnes biatlonu nerunātu neviens, ja mums nebūtu Andreja Rastorgujeva. Uzskatu, ka jābūt kaut kam grandiozam, jo par skriešanu un orientēšanos runās tikai tad, ja izskan skaļi vārdi. Tas mums ir, un mēs piedāvājam Latvijas Orientēšanās federācijai Alūksni kā vietu, kas ir viena no izaicinošākajām Latvijā. Novietojuma un paugurainības dēļ tā ir piemērota dažādu orientēšanās sacensību rīkošanai,” uzsver V. Veļķeris. Viņam viens no neaizmirstamākajiem mirkļiem ir pirmās sacensības, kad klubs ieguvis tiesības rīkot Latvijas čempionātu orientēšanās sportā garajā distancē, un pirmo reizi šeit pacelts Latvijas karogs. “Tas bija 80. gadu beigās, kad veidojās mūsu valsts, vēl nevarēja saprast, kā būs, bet mums bija karogs un skanēja himna. Vecie kungi, kuri startēja, notrauca aizkustinājuma asaras. Pirmās sacīkstes notika tur, kur šogad aizritēja “Kāpas” trīsdienu sacensību pirmā diena Veclaicenes daļā gar Raipala ezera krastu, Kornetu apkārtnē. Šī vieta kopš tā laika ir bijusi neizsmeļams avots dažādu orientēšanās sacensību rīkošanai un prasīga pret sportistiem. Pirmās “Kāpas” sacensības notika 1989. gadā Šūpalu apkārtnē. Tajās piedalījās arī ārzemju latvieši no Austrālijas un ASV. Pie mums ir rīkots arī Baltijas valstu čempionāts 2000. gadā, daudzi Latvijas čempionāti arī ziemā,” atceras
V. Veļķeris.
Maz jauniešu
Viņš uzsver, ka šī sporta veida attīstība pie mums nav sākusies no sporta skolas, kur kādreiz bijusi iespēja atvērt nodaļu ar orientēšanās novirzienu. Dominējošā daļa jauniešu, kuri iesaistās, ir vecāku nopelns. Vedot bērnus sev līdzi, tiek piesaistīti arī draugi interesantai brīvā laika pavadīšanas iespējai. Vaina meklējama tajā, ka Alūksnē trūkst speciālistu, kuri vadītu šādu programmu, arī citos sporta veidos mums trūkst jaunu treneru. Daži jaunieši izmēģina šo sporta veidu un daži saslimst ar to, tiecoties pēc augstiem rezultātiem. Kā vienu no jaunajiem talantiem V. Veļķeris min Austri Kalniņu, kurš no mūsu puses rāda vislabāko progresu.
Vilnis Veļķeris raksturo labākos Alūksnes un Apes novadu sportistus: “Edgars Bertuks 14 – 16 gadu grupā nemaz nebija tas “spicākais” zēns. Sāka progresēt junioros un pēc liela septiņu gadu darba apliecināja sevi kā augstas klases pasaules līmeņa skrējēju ar zeltu vidējā distancē un bronzu garajā distancē. Pēc gada atkārtojot bronzu garajā distancē. Mazāk veicies ar dāmām, kuras mūsu pusē nav patrāpījušās tik mērķtiecīgas kā kungi. Līdz Latvijas izlasei aizskrēja un pasaules čempionātā startēja Jānis Kūms, Atis un Toms Dandeni ir tikuši līdz pasaules junioriem. Mikus un Zemgus Žagatas no mūsu puses ir izcīnījuši medaļas pasaules čempionātā junioriem Austrālijā. Kopumā jāteic, ka epizodiski daudzi ir pieklauvējuši pie Latvijas izlases durvīm 14 – 16 gadu grupās.”
Pārējie, kas ir ļoti pozitīvi, ir veselīga dzīvesveida piekritēji. “Horizontā” ir kompānija, kas neizbrauc no novada, startē katrā posmā, bet Latvijas mērogā nepiedalās. Viņi skrien, brauc ar velosipēdu, ziemā slēpo. Seko devīzei – dzīve bez stresa un sakārtota sava fiziskā forma, pēc kārtējā noskrietā posma atzīst, ka ir kļuvis labāk. Šis sporta veids ir diezgan specifisks, un ar to saistīts arī apmeklējums. Nokļūšana uz sacensībām ir problēma, jo sarīkot visas sacensības pilsētā nav iespējams, bet seriāla organizatori cenšas sacensības ievest pilsētā un tās apkārtnē, varbūt pēc ilgāka pārtraukuma atgriezīsies Dores muižas posms.
Orientēšanās kluba “Alūksne/Ape” rezultāti Latvijas līmeņa sacensībās nav tie iepriecinošākie. Kā saka paši: “Nav šogad paveicies.” Neveiksmes komandu cīņās ir mijušās ar individuālajām uzvarām jauniešiem. Ne visai medaļots gads mūsu līderiem.”
Pasākums ar ekonomisko pienesumu
“Toties orientēšanās sporta cienītājiem šī gada “Kāpa” trīs dienu sacensības bija kā Jāņi. Lieli svētki, kuros piedalījās daudzi novadnieki no Latvijas un ārzemēm. Prieks, ka redzēju mūsu puses jauniešus, kuri mēģināja startēt tik liela mēroga sacensībās. Arī ekonomiskā pienesuma ziņā mūsu pilsētai šis pasākums ir starp labākajiem,” priecājas Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators. “Prieks, par kluba lielisko sadarbību ar Igaunijas pusi, gan tuvāko novadu sadarbību, braucot ciemos uz sacensībām. Ir strādāts pie Eiropas fondu līdzekļu apgūšanas, iegūstot lielisku inventāru. Neraksturīgi citiem, savā paspārnē paņemts parka skrējiena seriāls. Tāpēc jācer uz iedzīvotāju lielāku iesaistīšanos šajos pasākumos,” saka V. Veļķeris, piebilstot, ka par seriāla rezultātiem sīkāk informēs līdz ar “Horizonta” labāko sportistu apbalvošanas pasākumu novembra sākumā.
