Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes metodiķei Verai Zučikai brīvajā laikā patīk strādāt rokdarbus.
Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes metodiķei Verai Zučikai brīvajā laikā patīk strādāt rokdarbus. Viņa to dara ik brīvu brīdi.
Metodiķes pūrā ir adīti džemperi, tamborēta gultas sega, izšūtas un tamborētas galda sedziņas, izšūtas gleznas un citi rokdarbi. “Lielās tamborētās segas ideju atradu žurnālā “Mūsmājas”. Būs patīkami to paņemt līdzi uz dārzu vai paklāt, kad sauļošos,” jūsmo V.Zučika. Bet krustdūrienā izšūtās gleznās viņa ir attēlojusi senas lauku sētas. Katrā gleznā esot 1000 krustdūrienu! “Tās man saglabājušās no laika, kad māte vēl bija dzīva. Komplektā bija sešu motīvu zīmējumi, bet man palikuši tikai divi,” viņa saka.
Noteikti vajag iedvesmu
Zirga gadā metodiķei lieti noder tamborēts spilvens ar zirga attēlu. Ja kāds adījums viņai apnīk, to ātri vien izārda un rada ko jaunu – “bet tikai tad, kad rodas iedvesma”. “Man patīk izmēģināt jaunas idejas, ko nolūkoju žurnālos vai laikrakstos, jo ir vēlme pārliecināties – es to varu vai ne,” stāsta V. Zučika.
Viņas dzīvoklī vāzē vēl joprojām rotājas pūpolzari, kuros sakārti tamborēti olu šūpulīši. “Šo ideju nolūkoju kādā laikrakstā. Ģimenē viens esam katoļticīgais, bet otrs – pareizticīgais. Rotājums stimulē svētku gaidīšanas prieku,” stāsta V.Zučika. Olu šūpulīšiem izmatots batikots mulinē diegs, ko rokdarbniece iegādājusi piecdesmitajos gados. Tam ir interesanta krāsa.
Prot radīt no nekā
“Agrāk man ļoti nepatika tamborēt, bet nu ir pretēji. Arī baltie darbi mani nesaista, vislabprātāk adu,” viņa atzīst. Kad radoši strādā rokdarbus, V.Zučikai nepieciešams klausīties “Latvijas radio 2”. Viņa ir cilvēks, kas no nekā prot radīt kaut ko. “Ne visus skaistos galdautus var iegādāties, tāpēc reizēm nopērku kādu audumu, ko pēc tam var kombinēt ar dažādām galdsegām,” saka V.Zučika. Viņai patīk galda salvešu komplekts ar Lieldienu motīvu. “Sen biju nodomājusi, ka tas būs no parupja linu auduma ar izšūtiem dzelteniem, pūkainiem cālīšiem. Tam ir apaļa forma, jo zinu, ka Lieldienās visam jābūt apaļam,” norāda V.Zučika.
“Reiz mamma jautāja, lai iedodu strādāt kādu rokdarbu. Viņa skaisti aptamborēja malas baltiem drēbes gabaliņiem. Es tos izšuvu ar krāsainām sirsniņām un notīm. Nu man ir jauks salvešu komplekts,” lepojas V.Zučika.
Izšuj arī autobusā
Daudzus darbus viņa ir uzdāvinājusi saviem un meitas draugiem. “Reiz meita bija nodomājusi uzdāvināt draudzenei izšūtu gleznu. Laika bija maz, tāpēc man nācās viņai palīdzēt. Strādāju pat mikroautobusā, braucot uz semināru,” atceras metodiķe. Radošas idejas viņai neizsīkst. Kad trūkst gleznām rāmīšu, viņa izmanto kādreizējo spoguļu ietvarus. Pašlaik viņa izšuj gleznu ar augļiem, ko novietos virtuvē. “Man ar mammu ir vairāk nekā 50 darbu,” apgalvo V. Zučika.
