Alūksnes meteoroloģiskajā stacijā šajā gadā ieviesīs automātiku, bet tehnika, ko izmanto tagad, paliks vēsturē. Iespējams, ka piecu meteorologu vietā paliks tikai divi.
Alūksnes meteoroloģiskajā stacijā šajā gadā ieviesīs automātiku, bet tehnika, ko izmanto tagad, paliks vēsturē. Iespējams, ka piecu meteorologu vietā paliks tikai divi. “Naktī dežūru nebūs, tāpēc tad novērojumus neveiks. Bet ne visu var fiksēt automātika,” pieļauj Alūksnes meteoroloģiskās stacijas meteoroloģe Renāte Pilipa.
Stacijā reizi dekādē izdara sniega biezuma mērījumus. Šoziem tā ir neparasti daudz. Turklāt sniegs nav kusis, bet tikai snidzis klāt. Decembrī turējās auksts laiks, bet dažreiz gaisa temperatūra bija ap nulli. “Pēdējos desmit gadus tik dziļš sniegs nav bijis. Maksimālais biezums ir 56 centimetri. Viena kilometra 100 punktos to mēra, lai noteiktu vidējo sniega segu. Tā ir 48 centimetri. Droši vien vietām ir vēl krietni dziļāks, jo putenis ir aizvilcis zemākās vietas,” vērtē R. Pilipa. Viņa atzīst, ka sniegs Latvijā nav nekas ārkārtējs. Tiesa, nākas pasvīst, kad laukā ir jāizdara 100 mērījumu. “Jo dziļāks sniegs, jo grūtāk. Turklāt ir jāizrok līdz zemei, lai redzētu, vai tā ir sasalusi. Desmit vietās sniegu arī sver un nosaka blīvumu. Kad temperatūra nokrītas līdz mīnus 26 grādiem, tad metāla instrumenti “ķeras pie rokām”,” komentē R.Pilipa. Apmēram divas stundas vajadzīgas, lai izdarītu visus mērījumus. Stacijas darbinieki nesūrojas, jo katru dienu ir tikai jānovēro laika apstākļi: mākoņi, vējš, sarma un apledojums un ik pēc noteikta laika jānolasa temperatūras mērījumi. “Kad gaisa temperatūra ir nulle grādu, tad var būt migla, kas samazina redzamību. Nokrišņi var radīt atkalu. Tāpēc par to ir jāziņo nekavējoties,” skaidro meteoroloģe.
