Bērniem: jāēd cūkas šņukurs, lai prastu labi rakstīt.
Bērniem: jāēd cūkas šņukurs, lai prastu labi rakstīt
Kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, latvieši svin Meteņdienu. Šogad tā ir reizē ar krievu tautas Masļeņicu, tāpēc Alūksnes vidusskolas jaunāko klašu audzēkņi vakar vizinājās no kalna un iepazina abu tautu tradīcijas. Tajās ir vairāk kopēja nekā atšķirīga.
Pie Alūksnes tautas nama sagaidīja un pavadīja pēdējos ķekatniekus zirga pajūgā. Pēc latviešu tautas tradīcijām masku gājieni, kas aizsākušies Mārtiņos, tiek pārtraukti līdz rudenim. “Maskām ir uzdevums ar dziesmām un dejošanu nodrošināt auglību, kā arī padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls,” skaidro Alūksnes mazā teātra režisore Ieva Malteniece. Viņa ar saviem aktieriem bija iejutusies ķekatnieku lomā. Ieva neaizmirsa arī aicināt palielīties. Tiesa, ar liniem, kuru augšanu garumā veicina lielīšanās, neviens nevarēja lepoties.
Klātesošie dzirdēja tautas dziesmas par Meteni. Tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Dace Bukša stāstīja par šiem svētkiem, skandēja ticējumus un, mūzikai skanot, aicināja rotaļās. Kas prata atminēt mīklas, saņēma saldumus. Individuālais uzņēmums “Bērtiņš 2” un veikala “Kuģis” darbinieki bija sagatavojuši cienastam pīrāgus, jo šajā dienā esot jābūt gaļas un pīrāgu pārpilnībai. Arī pupas, zirņi un grūbas ir tradicionāli ēdieni Meteņos, bet veikals “Flora” iepriecināja ar pavasara ziediem.
Rīt SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” aicina visus uz Masļeņicu Kalnienas stacijā. Uzņēmuma direktors Osvalds Lucāns atzīst, ka tie ir tādi paši svētki kā Metenis. Viņš uzskata, ka tos var dēvēt arī par pankūku svētkiem. Būs konkurss par lielāko izcepto pankūku, kas simbolizē sauli. Paredzēta arī jaunlaulāto un neprecēto vizināšanās no kalna. Raksturīga tradīcija ir salmu lelles sadedzināšana. Tā liecina, ka gaisā izplēn ļaunums, bet pelni paliek zemē, solot bagātu ražu.
