Prognozes liecina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies apmēram 40 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Latvijas jauniešu sadarbībā ar Polijas un Portugāles jauniešiem īstenotajā projektā secināts, ka balsotāju aktivitāte īpaši zema ir tieši Eiroparlamenta vēlēšanās. Simtiem aptaujāto anketās apliecina neticību savas balss nozīmīgumam. Jāatzīst, ka mūsu deputāti pēc vēlēšanām pazūd Briselē un Strasbūrā, kur atrodas Eiropas Savienības lēmējvaras institūcijas, un it kā aizmirst par saviem vēlētājiem, atceroties tos tikai reizi pa reizei. Tāpēc nav tiešas informācijas, ko, cik daudz un kā viņi pilda savus pienākumus, pārstāvot un rūpējoties par savas valsts interesēm.
Tomēr nav mazsvarīgi apzināties, ka politiskie spēki, kas vēlēšanās iegūs vairākumu Eiropas Parlamentā nākamajos piecos gados, noteiks likumus dažādās jomās, sākot no vienotā tirgus līdz pat pilsoņu tiesībām. Kūpinājumu aizliegšana, kas joprojām mūs tracina, ir uzskatāms piemērs tam, cik lielā mērā eirodeputātu lēmumi var ietekmēt mūsu dzīvi. Trauksmi vajadzēja celt jau pirms šī lēmuma pieņemšanas. Neaizmirsīsim, ka Latvija ir ļoti čakla Eiropas Savienības direktīvu ieviesēja.
Eiroparlaments ir vienīgā tieši ievēlētā institūcija šajā valstu savienībā, tāpēc vēlētāji ir daudz ietekmīgāki, nekā varētu domāt. Turklāt vēlētājiem kā darba devējiem ir tiesības prasīt deputātu atbildību par doto solījumu izpildi. Tiesa, 8 deputātu vietas starp 750 ievēlētajiem nav skaitliski liels spēks. Tomēr tas var ietekmēt lēmumus, ja prot komunicēt, veidot kopēju izpratni un sadarbību ar citu valstu deputātiem Parlamenta domubiedru grupās. Lai gan daudzi joprojām ir neapmierināti ar panākto tiešmaksājumu palielināšanā Latvijas lauksaimniekiem, tomēr šis kompromisa solis varētu būt vēl sīkāks bez aktīvas mūsu eiroparlamentāriešu rīcības un citu valstu domubiedru atbalsta.
Ir svarīgi arī zināt un saprast, ka daudz no deputātu kandidātu solītā nemaz nevar īstenot, jo priekšvēlēšanu programmās iekļauto jautājumu risināšana ir katras valsts iekšējās problēmas. Pārsteidz, ka uz vietām Eiroparlamentā kandidē partijas, kas nespēj gūt nepieciešamo vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās. Turklāt debatēs televīzijā to sarakstu līderi atklāj, ka viņiem nav pat skaidra priekšstata, ko Eiropas Savienības institūcijā dara. Ja nepiedalīsimies vēlēšanās, tas nozīmēs šādu cilvēku iekļūšanu ne tikai labi apmaksātajās deputātu vietās, bet arī kaunu mūsu valstij un tai nelabvēlīgu lēmumu atbalstu. ◆
