Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma informē, ka 2.jūlijā policijā saņemts iesniegums.
Saskaņā ar tajā minētājiem faktiem vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas ūdenslīdēji uzsāka meklēšanas darbus Alūksnes ezerā.
“Iesniegumā norādīts, ka 29.jūnija vakarā apmēram pulksten 20.00 Alūksnes ezerā ar laivu iebrauca 1957.gadā dzimis alūksnietis, kas devās makšķerēt. 30.jūnijā ezerā tika atrasta laiva ar makšķerēšanas piederumiem. Uzsākti pazudušās personas meklēšanas darbi,” precizē D.Jukāma. Saskaņā ar neoficiālu informāciju vīrietis redzēts netālu no glābšanas stacijas, tāpēc ūdenslīdēji meklēšanu uzsāka no netālu esošās peldvietas. Taču ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kas ievērojami palielina varbūtības iespējas par meklētā atrašanās vietu ezerā. Glābšanas dienesta Alūksnes daļas vadītājs Igors Dovgans norāda, ka sākumā acīmredzot tika cerēts, ka vīrietis atradīsies. Taču vakarrīt tomēr vajadzēja sākt meklēšanas darbus, kuriem ir arī jāsagatavojas.
“Ezera platība ir liela, tāpēc atrast noslīkušo tajā ir ļoti grūti. Nav iespējams paredzēt, kur to var aiznest zemūdens straumes. Ir bijis gadījums, kad nelaimes gadījuma vieta ir pie Lāzberģa, bet bojā gājušais uzpeld kaut kur pie Kolberģa. Turklāt dienas laikā var pārmeklēt kādu ezera sektoru, bet nav garantiju, ka noslīkušais tieši tajā vietā nevar būt citā dienā. Meklēšana ūdenī ir ļoti specifiska,” skaidro I.Dovgans. Alūksnes ezerā ir gan ūdenszāles, gan dūņas, bet virspusē ūdens šķiet dzidrs un labi caurskatāms. Ūdenslīdējiem dziļākos ūdens slāņos ir jāmeklē gandrīz tumsā, kur kaut ko saskatīt var tikai izstieptas rokas attālumā. “Gadās, ka kaut ko atrast izdodas, orientējoties tikai uz tausti. Tā ir saspringta un neomulīga sajūta,” atzīst I.Dovgans.
Šis ir pirmais noslīkušais, par kuru ir informācija glābšanas dienestam. Taču līdz ar silta laika iestāšanos īstā peldsezona tikai sākas.
