Arvien mazāk paliek to bērnu un jauniešu, kas aizraujas ar grāmatu lasīšanu. Ja pirmajās klasēs lasa katrs piektais bērns, tad pamatskolas pēdējās klasēs uz pusi mazāk – grāmatu rokās paņem tikai katrs desmitais.
Ar šādu statistiku tika iepazīstināti Vidzemes novadu bērnu un skolu bibliotēku darbinieku 10. konferences dalībnieki, starp kuriem bija arī Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces. Konferences tēma bija “Lasīšana – sabiedrības kopējā prioritāte”, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamību veicināt grāmatu lasīšanu tieši bērniem un jauniešiem.
Jāsadarbojas skolām,
bibliotēkām un vecākiem
“Grāmatu lasīšanai šobrīd uzradies spēcīgs konkurents – dators. Ja jāizvēlas starp grāmatu lasīšanu vai spēlēm internetā, tad reti kurš priekšroku dos pirmajam,” skumji secina Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītāja Dzidra Bauere. Par to ik dienas nākas pārliecināties praksē. Lai pierakstītos rindā uz bezmaksas interneta lietošanu, bērni un jaunieši nav jāskubina. Citāda situācija veidojas, ja runa ir par grāmatu lasīšanu. “Nevar noliegt, ka internets ir vērtīgs informācijas avots, taču, ja grib izkopt spēju izteikties un domāt, ar to vien nepietiek,” norāda Dz.Bauere.
Konferencē uzmanība veltīta atraktīvai un neparastai pieejai jauno lasītāju piesaistē, neaizmirstot, ka interese par grāmatām jāsāk veidot jau bērnībā. “Mīlestība pret grāmatām neveidojas tikai bibliotēkā. Tam jābūt kompleksam darbam, sadarbojoties bibliotēkām, skolām un vecākiem,” secina Dz.Bauere. Viņa cer, ka, iespējams, nākamajā gadā daļa konferencē izskanējušo ideju pārtaps jaunos projektos.
Vienlaikus konferencē gūts arī stimuls turpmākajam darbam. “Sapratām, ka, strādājot tā, kā tagad, ejam pareizajā virzienā,” spriež Dz.Bauere. Jau šobrīd Alūksnes pilsētas bibliotēkā tiek rīkoti interesanti pasākumi, uz kuriem tiek aicinātas atsevišķas klases vai bērni ar saviem vecākiem. Tiek popularizēta arī lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu žūrija”, kurā iesaistījusies apmēram ceturtā daļa no tiem jaunajiem lasītājiem, kas šogad reģistrējušies bibliotēkā. Laba sadarbība izveidojusies ar Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādēm “Sprīdītis” un “Pienenīte”, kas saviem audzēkņiem lasa priekšā “Bērnu žūrijas” jaunākajām klasēm domātos darbus.
Piemērs ģimenē lasīšanu padara par dzīvesveidu
Starp “Bērnu žūrijas” dalībniekiem ir arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9.b klases skolniece Egita Ozoliņa, kas tajā piedalās kopš 1.klases. Toreiz iesaistīties viņu mudinājusi klases audzinātāja un vecāki, taču nākamajā gadā viņa pati izrādījusi iniciatīvu. Tagad “Bērnu žūrija” kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Tajā jaunieti piesaista iespēja iepazīties ar jaunākajiem darbiem, kas parasti veido “Bērnu žūrijai” paredzēto grāmatu klāstu. “Ja nebūtu iesaistījusies “Bērnu žūrijā”, tad, visticamāk, par daudzām grāmatām nemaz nezinātu – lasītu tās, kuru tematika pašai ir tuvāka,” viņa secina. Starp “Bērnu žūrijas” dalībniekiem ir daudzi Egitas draugi, kas, diskutējot par grāmatām, iepazīti no cita skatpunkta. Tā kā latviešu autoru darbi parasti tiek mazāk lasīti, viens no lielākajiem atklājumiem ir tas, ka pašmāju rakstnieku darbi nebūt nav sliktāki par ārzemju autoru darbiem. Atsevišķos gadījumos tie pat šķituši labāki un saistošāki.
Šobrīd Egitu saista grāmatas par mākslu un Austrumu kultūru. “Pagājušajā gadā vajadzēja beigt mākslas skolu, tāpēc šīs grāmatas lasīju, lai labāk sagatavotu nobeiguma darbu. Iepatikās un joprojām turpinu lasīt par Japānas un Ķīnas kultūru, mākslu un arhitektūru,” saka jauniete. Vidēji mēnesī viņa izlasa piecus darbus. “Gadās, ka neizlasu nevienu grāmatu, jo daudz laika aizņem mācības, dažādas ārpusstundu nodarbības, bet tas nav uz ilgu laiku,” saka Egita. Viņa uzskata, ka pievērsties lasīšanai jāmudina jau bērnībā. “Man bērnībā daudz tika lasīts priekšā. Tāpat es redzēju, ka ģimenē lasa. Apkārt bija tik daudz piemēru, ka man tas likās pašsaprotami. Tagad nevarētu vairs iedomāties sevi neko nelasām,” saka jauniete.
