No Alsviķu pagasta Karvas māju “Birzes” pagalma medņu vista trīs reizes tika vesta atpakaļ uz apmēram četrus kilometrus attālo riesta vietu, taču 1.maija rītā tā atkal bija klāt, lai iepriecinātu Alūksnes mežniecības mežziņa vietnieces Ināras Miesnieces mazdēlu un viņa ciemiņus dzimšanas dienā.
“Visi ņēma viņu klēpī un cienāja ar vīnogām. Sevišķi interesants būtu foto, kur medniene ar kaķi ir puķu dobē. Man tāds gadījums ir pirmo reizi, kad meža putns atnāk mājās. Turklāt medņi dzīvo tikai noteiktās vietās, nevis visur kā zvirbuļi vai vārnas,” spriež I.Miesniece. Viņa, secina, ka medņu vistai patika tieši tas, ka pagalmā bija daudz cilvēku. Kad ciemiņi aizbrauca un viss palika klusu, tad arī medniene devās prom. Pirms tam vēl tīruma smiltīs “izmazgājās” jeb izpērās.
Mežniecības mežsargs Aivars Laicāns iebilst, ka tas nav nekas neparasts. Medņu gaiļi riesta laikā ir tik dulli, ka nebaidās no cilvēkiem. “Man bija gadījums, kad medņu gaili rudenīgajā mežā varēja pasaukt, un tas nāca pie cilvēkiem,” saka A.Laicāns.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājs Aldis Verners atzīst, ka viņam ir grūti komentēt šo gadījumu, jo nav pētījis medņu dzīvi. Tomēr, viņaprāt, tas ir izņēmums, jo nemaz tik bieži par tādiem negadās dzirdēt. “Zināmā mērā šādu uzvedību varētu attiecināt uz riesta dullumu. Tas parādās pavasarī un arī rudeņos, un vairāk izpaužas medņu gaiļiem. Ja cilvēks nonāk riesta teritorijā, tad gailis var pat uzbrukt,” stāsta A.Verners.
