Liepnas pagastā vācu aitu sugas suņa saimniece sūdzējusies policijai, ka viņas suns nošauts netālu no lauku mājas.
Liepnas pagastā vācu aitu sugas suņa saimniece sūdzējusies policijai, ka viņas suns nošauts netālu no lauku mājas. Tas esot šķirnes dzīvnieks ar ciltsrakstiem. Zaudējumu viņa novērtējusi vairākos simtos latu. Taču mednieki uzskata, ka nošāvuši klaiņotāju. Tas noticis 29.martā.
“Noskaidrojies, ka šāvēji ir mednieki. Suns nošauts vairāk nekā 300 metru attālumā no lauku mājām. Tam ap kaklu bija siksna, tomēr mednieki domājuši, ka dzīvnieks klaiņo,” informē Alūksnes rajona policijas pārvaldes atbildīgā par sadarbību ar presi Marita Parce.
Liepnas pagasta veterinārārste Laima Kaņepe saka, ka Liepnā pašvaldība nav izsludinājusi klaiņojošo suņu izķeršanu vai šaušanu. “Kāds pats uz savu roku nolēmis izrēķināties ar, viņaprāt, klaiņojošiem suņiem. Tas nav noticis centrā, bet pagasta malā,” atzīst veterinārārste. Lai arī pagastā šad tad dzird sūkstāmies, ka suņi apskādē piena kannas vai nokož vistas, tomēr masveidā šādas sūdzības Liepnā neesot raksturīgas. Viņa apšaubīja mednieku rīcības likumību, jo Liepnas pašvaldībā nav apstiprināti suņu un kaķu turēšanas noteikumi. Gadiem ilgi te nav bijis neviena dzīvnieku saslimšanas gadījuma ar trakumsērgu.
Alūksnes rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Ivars Puris saka, ka suņa saimniece ir tiesīga vērsties tiesā ar civilprasību pret tiem, kas nošāvuši viņas suni. Taču fakts esot, ka tas no lauku mājām atradies vairāk nekā 200 metru attālumā bez saimnieka uzraudzības. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem suņu un kaķu turēšanas noteikumiem dzīvnieks uzskatāms par klaiņojošu. Pēc I.Pura domām, mednieki suni nošāva kā potenciālu klaiņotāju, kas apdraud meža dzīvniekus.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds skaidro, ka “nedrīkst tā vienkārši nošaut mājdzīvnieku”, ja nav izsludināti trakumsērgas karantīnas ierobežojumi. Ja pat mednieki suni sastapuši mežā, vienalga to nedrīkst iznīcināt. “Ja saimnieks sunim atļauj klaiņot, par to jāsūdzas pašvaldībā. Tā tiesīga saimnieku administratīvi sodīt ar naudas sodu,” saka M.Kamerāds.
Viņš uzsver, ka klaiņojošie mājdzīvnieki ir jāķer, nevis jāiznīcina. Var ķerot iemidzināt uz laiku. “Pašvaldībai jāorganizē brigādes un tas jādara. Pēc tam noķerto suni līdz 14 dienām tur izolētu un gaida, kad pieteiksies un pakaļ nāks saimnieks. Var arī meklēt jaunu īpašnieku,” saka M.Kamerāds. Viņš uzsver, ka Ministru kabineta apstiprinātie suņu un kaķu turēšanas noteikumi paredz šādu kārtību. Un par to ir atbildīga konkrētā pašvaldība.
