Latvijā nav vienprātības, kas ir atbildīgs par skolas vecuma bērnu obligāto vakcinēšanu pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomelītu, masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.
Latvijā nav vienprātības, kas ir atbildīgs par skolas vecuma bērnu obligāto vakcinēšanu pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomelītu, masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Tā ir sadalīta starp vecākiem, ģimenes un skolu ārstiem.
“Ja ir vairāki atbildīgie, tad tā īsti neatbild neviens. Tāpēc Alūksnes rajona mediķi vienojās, ka skolas vecuma bērnus vakcinēs galvenokārt skolās. Prakse liecina, ka tas ir labākais variants, jo īsā laikā var potēt daudz bērnu un informāciju par vakcinēšanu saņem arī ģimenes ārsti,” stāsta Gulbenes reģionālā Vides veselības centra Alūksnes daļas epidemioloģe Zita Skulte.
Mācību iestādes informē un lūdz vecāku atļauju vakcinācijai. Tad vecāki izlemj, kur bērniem potēties. Obligātā vakcinēšana nav simtprocentīga, jo ir bērni, kam ir kontrindikācijas, un tādi, kurus vecāki neļauj potēt. “Skolās vakcinēšana pret epidēmisko parotītu notika ātri, bet pie ģimenes ārstiem tā bija gausāka. Visas pašvaldību izglītības iestādes ir ģimenes ārstu pārziņā un potē bērnus saskaņā ar vakcinācijas kalendāru,” atzīst Z.Skulte. Nacionālais vides veselības centrs aicina revakcinēt pusaudžus pret cūciņām. Iespējams, ka nav potēti bērni, kas dzīvo un mācās citur vai arī nemācās un nestrādā.
Viņa cer, ka drīzumā atbildību par obligātajām vakcīnām prasīs no viena. Toties pret gripu, ērču encefalītu vai B hepatītu skolas vecuma bērnus potē ģimenes ārsti pēc vecāku iniciatīvas par maksu. “Pašlaik aktuāli ir potēties pret gripu. Tā nav dārgākā vakcīna, un ir vajadzīga tikai viena pote,” norāda Z.Skulte. Pret ērču encefalītu jāsaņem trīs potes, un vairākiem bērniem tas ir dārgi.
