Apes mednieku biedrības valdes priekšsēdētājs Gvido Semjonovs 20.septembrī nomedīja alni.
Alņu skaits ir
palielinājies
“Neesmu skaitījis, bet 22 gadu laikā esmu nomedījis vairāk nekā desmit aļņus. Tiesa, pirmajos gados medību dieviete Diāna uzsmaidīja biežāk, bet tagad pie trofejas tikt izdodas retāk. Ja mežā iet gandrīz katru dienu, tad rodas izpratne, kas palīdz medībās,” stāsta G.Semjonovs.
Nomedītais alnis ir apmēram četrus piecus gadus vecs, ragi ir žuburaini, bet līdz medaļai tiem tālu. Pagājušajā gadā viņš nomedīja vecu aļņu bulli, kam bija desmit vai vienpadsmit gadu. Tam bija lielāki un masīvāki ragi, taču nebija tik daudz žuburu – tikai trīs katrā pusē. G.Semjonovs atzīst, ka pēdējos divos trīs gados aļņu ir skaits ir krietni palielinājies. Acīmredzot uzlabojusies barības bāze – atauguši izcirtumi, daudz ir aizaugušu pļavu, kuru īpašnieki tās nepļauj. Turklāt iespējams, ka daudz aļņu atnāca uz Latviju pāri robežai, kad pirms vairākiem gadiem Krievijā bija lieli mežu ugunsgrēki.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš informē, ka, sākoties dzinējmedību sezonai, tiks apkopota informācija par gaides medībās nomedītajiem meža dzīvniekiem. Medījamo aļņu limits tiek noteikts atkarībā no dzīvnieku blīvuma. Apes novadā limits ir apmēram tāds pats kā iepriekšējā gadā.
Patīk medības uz gaidi
“Kādreiz kompānijas pēc varu aiziet arī pīļu medībās, bet katram ir kaut kas savs. Man patīk individuālās medības. Patīk staigāt pa mežu, vērot dzīvniekus un putnus. Tas lieti noder veiksmīgu kolektīvo medību organizēšanā,” saka G.Semjonovs. Lai gan oficiāli pie dižmedījumiem neuzskata plēsoņas – vilkus un lūšus, tomēr to trofejas vēlas iegūt katrs mednieks. Apes mednieku biedrības medību platībās ir galvenokārt lūši, arī pa kādam vilkam, taču tie neuzturas noteiktās vietās. Vilki ir lieli staigātāji. “Nedomāju, ka vilki būtu par daudz savairojušies. Dabā sanitāri ir vajadzīgi. Katrā ziņā mūsu medību platībās tas nav vērojams. Vilku vairāk ir pierobežas mežu masīvos, kas robežojas ar Krieviju un Igauniju. Mūsu pusē ir manīti lāči, bet nekādus brīnumus ķepaiņi nav sastrādājuši,” spriež mednieks. Viņa vadītā mednieku biedrības biedri, regulāri medījot, cenšas ierobežot bebru izplatību, lai netiktu applūdinātas mežu platības un arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Šajā medību sezonā ir nomedīti 38 bebri. Visiem medniekiem G.Semjonovs novēl “Šaut garām!” un “Ne pūku, ne spalvu!”.
