Mazpulcēniem domātais konkurss “Zemes meita un Zemes dēls”, manuprāt, ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai piedalītos konkursā, dalībniekam ir jābūt daudzpusīgam savās zināšanās un prasmēs, bet, otrkārt, lai pastāvētu iespēja uzvarēt, ikkatrā konkursa darbā nepieciešams ielikt mazu daļiņu savas sirds.
Lai gan konkursam ir vairāk nekā desmit gadu ilga vēsture, tā dalībnieku skaits aug pamazām. Šoreiz iepriekšējo gadu konkursantus no Ziemeru un Strautiņu mazpulkiem papildināja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jaunieši. Pārrunājot konkursa norisi pēc tā beigām un mazpulku kustības vēršanos plašumā, izskanēja viedoklis, ka viens no tās rādītājiem ir ģimnāzijas piepulcēšanās dalībnieku lokam. Vārdi, ka mazpulku kustība tiešām sāk kļūt populāra, ja reiz tajā iesaistījusies tik prestiža skola, mazliet aizķēra. It kā būt par mazpulcēnu būtu kaut kas apkaunojošs vai mazpulki būtu domāti tikai tām skolām, kas citā veidā izcelties nespēj.
Ņemot vērā mazpulcēnu izvirzītās vērtības, man gan gribētos teikt citādāk. Ne jau dalībnieku kontingents ir tas, kas piešķir vērtību mazpulkiem, bet gan mazpulka izveidošana izglītības iestādē piešķir vērtību skolai. Laba sirds, ass prāts, čaklas rokas un stipra veselība ir lietas, kurām būtu jākļūst par prioritāti ikviena dzīvē neatkarīgi no izglītības līmeņa vai sabiedrībā ieņemamā statusa. Ja vēl tās par savu prioritāti izvirzījuši jaunieši, kuru personības tikai veidojas, tam piemīt dubulta vērtība. Tieši tāpēc gribētos vēlēt, lai nākamajā gadā šīs vērtības par savām atzītu vēl kuplāks izglītības iestāžu loks, atvēlot savā paspārnē vietu vismaz vienam jaunam mazpulkam.
