Lai gan bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir augsts, atrast kvalificētu darbaspēku uzņēmējiem ir ļoti grūti. Rezultātā arvien reālāka kļūst iespēja, ka strādnieki tiks ievesti no ārvalstīm. Tā intervijā atzīst personālatlases kompānijas “Talentor Latvia” direktore Katrīna Ošleja.
– Ņemot vērā līdzšinējās tendences, var prognozēt, ka bezdarba līmenis šogad pieaugs vai tomēr pazemināsies?
– Domājams, ka bezdarba līmenis šā gada laikā mazināsies, lai gan tas notiks ļoti lēnām un pakāpeniski. No vienas puses, ir redzams, ka darba tirgus kļūst aktīvāks, palielinās darba sludinājumu skaits, darba devēji aktīvāk sāk meklēt darbiniekus. It īpaši tas ir novērojams starptautiskajās kompānijās, kurām mātes uzņēmumi piepalīdz izdzīvot un izvērš šeit savu darbību uz konkurējošo vietējo kompāniju rēķina, kam klājas grūtāk. No otras puses, jāņem vērā arī tas, ka daudziem bezdarbniekiem beidzas pabalsti, un viņi nopietni pārdomā savas turpmākās iespējas – daudzi no viņiem saņemas un brauc strādāt prom no Latvijas uz ārzemēm. Šī tendence turpināsies arī tāpēc, ka daudziem cilvēkiem ir jāmaksā savulaik paņemtie kredīti – viņiem nav citas izvēles, kā vien braukt prom. No tā savukārt izriet, ka atsevišķās jomās šobrīd sākam izjust darbinieku deficītu.
– Kuras ir tās profesijas, nozares, par kurām var teikt, ka faktiski krīze darba tirgū ir beigusies un pieprasījums atkal pieaug?
– Vispirms jāteic, ka ir vismaz viena joma, kurā krīze darbinieku pieprasījuma jomā tā īsti nav bijusi. Runa ir par informāciju tehnoloģiju (IT) jomu – šajā specialitātē darbinieki ir trūkuši visu laiku. Šie speciālisti pārsvarā gadījumu ļoti labi pārzina svešvalodas, ir fleksibli un mobili, un dodas strādāt uz ārzemēm. Jāteic, ka vēl viena joma, kurā ir jūtams speciālistu trūkums, lai cik tas varbūt izklausītos pārsteidzoši, ir būvniecība. Jā, Latvijā būvniecība ir apsīkusi, un aktīvs darbs šajā jomā nav atsācies. Taču lielie būvniecības uzņēmumi ir aktivizējušies eksporta tirgos. Regulāri var redzēt sludinājumus, kas vēsta, ka tiek meklēti būvnieki darbam ārzemēs, un ir zināms arī tas, ka lielajiem būvuzņēmējiem ir grūtības nokomplektēt būvbrigādes. Problēma ir apstāklī, ka kvalificēti speciālisti ar svešvalodu zināšanām jau ir aizbraukuši, bet tepat uz vietas nekas daudz vairs nav palicis. Tas nozīmē, ka šajā jomā strādājošajiem darba samaksa tuvākajā laikā atkal palielināsies. Lai gan krīzes laikā darba devēji šajā jomā varēja uzelpot, jo algas samazinājās, jārēķinās, ka tādās nozarēs kā būvniecība un IT tās atkal būs jāpalielina.
– Kā var būt, ka IT speciālistu Latvijā trūkst, ņemot vērā, ka vietējās augstskolas katru gadu sagatavo noteiktu daudzumu profesionāļu šajā jomā? Vairums vietējo speciālistu tiešām dod priekšroku aizbraukšanai no Latvijas?
– Jā, daudzi no viņiem aizbrauc. Tomēr jāņem arī vērā, ka šī nozare visu laiku attīstās un paplašinās. Tādējādi speciālistu apjoms vienmēr ir bijis un arī saglabājas nepietiekams. Tiesa, nevar noliegt arī viņu aizplūšanu no Latvijas. Mēs kā nodokļu maksātāji finansējam izglītību cilvēkiem, kuri pēc tās iegūšanas aizbrauc, lai strādātu un savas zināšanas izmantotu citās valstīs. Līdz ar to jau sāk parādīties cita tendence – daļa Latvijas IT kompāniju jau sāk ievest speciālistus no citām valstīm. Piemēram, Latvijā tiek ievesti darbinieki no Ukrainas. Raugoties tālākā perspektīvā, ja vien nebūs kaut kādas radikālas izmaiņas valsts ekonomikā, jāapzinās, ka šāda tendence sāks parādīties arī citās nozarēs – darbaspēks būs jāieved, jo šeit uz vietas nebūs, kas strādā.
– Tātad, lai gan pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā ir, bezdarba līmenis nemazinās, jo darba devējiem ir nepieciešami augsta līmeņa speciālisti, nevis cilvēki bez noteiktas izglītības vai arī izbijuši valsts iestāžu klerki?
– Jā, ir arī šādas situācijas. Tajā pašā laikā bez darba ir arī laba līmeņa speciālisti. Piemēram, es redzu, ka darba tirgū šobrīd ir pieejami laba līmeņa vadītāji, pēc kuriem joprojām nav liela pieprasījuma. Un te runa nav par mazkvalificētu darbaspēku vai arī izbijušiem valsts iestāžu klerkiem. Taču principā situācija ir tāda, kā aprakstījāt.
– Minējāt, ka Latvijā jau ir ievesti IT speciālisti no Ukrainas. Kuras ir tās valstis, no kurām cilvēki izrāda interesi par darba iespējām Latvijā?
– Ukraina ir manā praksē zināms gadījums. Taču es pieļauju, ka citās nozarēs šajā jomā ir aktuālas arī citas pasaules valstis, kur darbaspēks vienkārši izmaksā lētāk. Turklāt jau pieminētajā IT jomā daudzus pakalpojumus var saņemt attālināti. Ir vairākas kompānijas, kas programmēšanas pasūtījumus veic Indijā. Kā redzams, fiziski cilvēkus no Indijas vai kādas citas valsts nereti nemaz nav nepieciešams ievest.
– Bet vai šādā veidā vēl vairāk netiek palielināts bezdarba līmenis tepat Latvijā?
– Protams, tiek. Tas nozīmē, ka valsts līmenī ir jādomā, kuras ir tās jomas, ko Latvija stratēģiski grib attīstīt, un kāda veida speciālisti mums ir jāgatavo. Runa ir nevis par stihisku cilvēku izglītošanu, bet gan mērķtiecīgu procesu, orientējoties uz stratēģiskajām nozarēm.
– Kuras ir tās nozares, kurās bezdarba līmenis Latvijā joprojām pieaug, kur situācija pasliktinās?
– Noteikti šajā aspektā ir jārunā par mazkvalificēto darbaspēku, kur bezdarba līmenis ir vislielākais. Tāpat arī banku sektors krīzes brīdī ļoti atbrīvojas no saviem darbiniekiem. Lai gan tagad banku sektors atkal ir kļuvis aktīvāks, tas tomēr nav tik aktīvs, cik bija pirms krīzes periodā, un joprojām ir daudz kādreiz šajā jomā strādājuši cilvēku, kas tā arī nevar atrast darbu. Kā viena no nozarēm, kurā joprojām būtiska ir bezdarba problēma, ir arī tirdzniecība.
– Var teikt, ka finanšu sektorā joprojām notiek optimizācija?
– Šajā sektorā notiekošās aktivitātes, atveseļošanās process nav tādā apmērā, kādā tas bija pirmskrīzes periodā. Krīzes laikā atlaistie joprojām kaut kur rotē, mēģinot pārkvalificēties un atrast darbu citās nozarēs.
– Pašu banku analītiķi ir norādījuši: lai panāktu tik zemu bezdarba līmeni, kāds tas bija tā saucamajos treknajos gados, 2006. un 2007. gadā, būtu jānotiek pastiprinātai iedzīvotāju emigrācijai uz citām valstīm. Varat tam piekrist?
– Tādiem vispārinājumiem gan nevar piekrist. Ir jāsaprot, kas ir tie cilvēki, kuri aizbrauc no Latvijas. Mūsu valsts tā riskē pazaudēt tieši kvalificētākos speciālistus. Mazkvalificētais darbaspēks jau mums paliek. Protams, brauc prom arī salīdzinoši lētā darba darītāji, bet… Ja aizbrauc prom mazkvalificētais darbaspēks, saglabājas cerība, ka kādreiz atgriezīsies jau ievērojami pieredzējušāki cilvēki, kas būs ieguvuši kādu noteiktu kvalifikāciju. Savukārt, palaižot prom kvalificētu darbaspēku – mediķus, IT speciālistus, būvniekus un citus –, mūsu valsts zaudē kompetenci, paliekot bez cilvēkiem, kuru izglītībā ir ieguldīti līdzekļi. Liels jautājums ir par to, kā mēs viņus atgūsim – diez vai viņi atgriezīsies. Bet, ja mēs viņus neatgūsim, no kurienes ņemsim cilvēkus, speciālistus viņu vietā?! No kurienes mēs viņus importēsim?
– Vai šobrīd ir iespējams identificēt, cik liels īpatsvars no tiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri oficiāli skaitās bezdarbnieki, patiesībā ir nodarbināti tā saucamajā pelēkajā sektorā?
– Vismaz, cik man zināms, šādu pētījumu, šādu datu nav.
– Cik lielā mērā šobrīd var runāt par darba tirgus stabilizāciju Rīgā un cik – Latvijas reģionos?
– Rīgā darba tirgus vairāk vai mazāk atplaukst, reģionos, mazpilsētās tik drīz jaunas darbavietas neparādīsies, jo tur ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir tuvu nullei. Ja Latvijā nenotiks lielas ekonomiskās izmaiņas, laukos cilvēki tik drīz darbu neatradīs – viņiem ir jādodas vai nu uz lielajām pilsētām, vai arī uz ārzemēm.
– Kurš ir riskantākais reģions šajā sakarā? Tradicionāli Latgale?
– Jā! Jāatzīst gan, ka daudzviet Latvijā ir tāds kā iemācītais bezdarbs – cilvēki pat necenšas meklēt darbu. Piemēram, nesen palīdzējām veikt darbinieku atlasi tautas skaitīšanas projektam un konstatējām, lai gan Latgalē ir lielākais bezdarbs, no turienes ir arī vismazākā atsaucība uz vakancēm. Citiem vārdiem sakot, daļa iedzīvotāju, kuri ilgstoši dzīvo bez darba, nemaz necenšas kaut ko mainīt uz labo pusi šajā jomā.
