Pēc Alūksnes rajona tiesas lēmuma no dzīvokļa Alūksnē, Apes ielā 4 – 25, izlika Intu Cimbuli.
Pēc Alūksnes rajona tiesas lēmuma no dzīvokļa Alūksnē, Apes ielā 4 – 25, izlika Intu Cimbuli.
Kad varēja strādāt, viņa nepalika parādā par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem. Taču slimība visu noteica citādi. Otrās grupas invalīdes veselību pasliktina onkoloģiskā saslimšana. Mūsdienās diagnozei vēzis ne vienmēr ir nolemtības zīmogs. Pēc operācijas I.Cimbule jutās krietni labāk, bet zālēm un ķīmijas terapijai vajag daudz naudas. Protams, ar 55 latu pensiju nevar segt visas vajadzības. I.Cimbulei ir dēls, bet viņš nestrādā.
“Bēdīgi, ka tā notika. “Alūksnes namu” direktors Alvis Bukovskis uzskata, ka viņa uzdevums ir sakārtot komunālo sistēmu un iekasēt maksājumus. Viņš nevarot būt žēlsirdīgais samarietis kā sociālie darbinieki. Tāpēc esam pretējās pozīcijās. Aizstāvam iedzīvotāju intereses, bet arī mums nav līdzekļu, lai varētu segt visus parādus,” stāsta Alūksnes pilsētas sociālās palīdzības centra direktore Lolita Krūmiņa.
Sociālās palīdzības centrs I.Cimbulei izmaksāja pabalstos vairāk nekā ir paredzēts, bet tiesu izpildītājs un “Alūksnes namu” pārstāvis nešauboties viņu izlika uz ielas. Kad raudošā sieviete teica, ka viņa nezina, kur atrast jumtu virs galvas, ierādīja istabu avārijas mājā – Dārza ielā 22-8.
Par labāku atzīst klusēt
SIA “Alūksnes nami” informatīvajā izdevumā rakstīts, ka tiesvedību uzsāk pret tiem īrniekiem, kas par dzīvokli nav maksājuši vairāk nekā sešus mēnešus. I.Cimbules maksājumu kvītis liecina, ka šogad viņa ir maksājusi apmēram
20 līdz 30 latu mēnesī. Izziņā tiesai ir rakstīts, ka parāds par dzīvokli ir 95 lati, bet kopā ar soda naudu par maksājumu kavējumu un tiesas izdevumiem viņai trīs mēnešu laikā bija jānomaksā 187 lati, tātad divkārša parāda summa. I.Cimbule apgalvo, ka viņa to ir samaksājusi, bet tikmēr sakrājies jauns parāds. Pēc izlikšanas no dzīvokļa viņa saņēma Alūksnes rajona tiesas paziņojumu, ka pēc civilprocesa 147.panata trešās daļas tiesā jāiesniedz paskaidrojums, kad nomaksās parādu – apmēram tādu pašu summu.
I.Cimbules draugi un paziņas dzirdējuši, ka kopējā parāda summa ir 416 latu. I.Cimbule domā, ka tas nav iespējams, bet patiesību nevar noskaidrot. Bezpeļņas organizācijas “Alūksnes nami” direktors Alvis Bukovskis atsakās informēt “Alūksnes Ziņas”, tātad nepilda likuma “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” 6.pantu, kas nosaka, ka “amatpersona var atteikties sniegt informāciju tikai tad, ja tā ir valsts noslēpums vai cits ar likumu aizsargāts noslēpums”. Tāpēc “noslēpums” ir arī cilvēku skaits, kas izlikti no dzīvokļiem par komunālo maksājumu parādu (dzīvokļu komisijā saka, ka gadā izliek apmēram 20 ģimenes), no īrniekiem iekasēto soda procentu summa un tās izlietojums.
Ir pienākums maksāt
Pēc neoficiālas informācijas šogad “Alūksnes nami” iekasējuši 14 000 latu soda naudas. Sociālās palīdzības centrs komunālo maksājumu pabalstus izmaksājis 270 maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – kopsummā 6 057 latus. Tātad pašvaldība liek naudu “no vienas kabatas otrā”.
Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā par dzīvojamo telpu īri, kas nosaka – no nākamā gada nevienu nevarēs izlikt uz ielas. “Kā cilvēks es priecājos par to, bet kā amatpersona baiļojos, ka “Alūksnes nami” kļūs maksātnespējīgi tāpat kā Alūksnes namu pārvalde,” atzīst Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe. Viņš uzskata, ka ir jāmēģina nodalīt ļaunprātīgos nemaksātājus no tiem, kam nav iespēju segt komunālos maksājumus. Pagaidām tiesības uz sanitārām normām atbilstošu dzīvojamo telpu ir noteiktas no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem, bet tādu nav īrniekiem, kas nespēj samaksāt par labiekārtotu dzīvokli. Tāpēc I.Cimbule ir zaudējusi cerību dzīvot normālos apstākļos.
“Mani izveda no dzīvokļa Apes ielā un to aizslēdza. Te ir viena istaba un nevar izvietot mēbeles, kas bija divās istabās. Tās un grāmatas, puķes un drēbes maisos ir šķūnī un bēniņos. Dzīvoju starp neizkrautām kastēm, jo nevaru te labi justies. Liekas, ka trūkst gaisa. Tualete ir tāda, ka bail tajā ieiet – var iegāzties. Turklāt tā izplūst pagalmā,” ir sarūgtināta I.Cimbule. Viņa lūdza pašvaldības dzīvokļu komisiju ierādīt nelabiekārtotu dzīvokli vai labiekārtotu vienistabas dzīvokli, bet tādas iespējas nebija.
“Ja no dzīvokļa izliek cilvēku, kas ir maznodrošināts, tad viņam nav jāmaksā parāds, un dzīvoklis pašvaldības rīcībā nonāk ar apgrūtinājumu. Tad dzīvokļu rindā meklē īrnieku, kas ir ar mieru segt parādu, vai arī to nodod izsolē,” skaidro
I.Baumane. Lai gan Sociālās palīdzības centrs I.Cimbulei maksā pabalstus kā maznodrošinātai, acīmredzot tiesa viņu par tādu neatzīst, jo turpina parāda piedziņu.
Ir jābūt “atpakaļceļam”
Pilsētas domes deputāte Ārija Bertuka ir I.Cimbules ģimenes ārste. Viņa pacientei teikusi, ka nedrīkst uztraukties, jo tas nelabvēlīgi ietekmē veselību. Tomēr uzskata, ka tagad ir par vēlu mainīt dzīvesvietu un “atpakaļceļa nav”. Pašvaldības rīcībā nav nelabiekārtotu dzīvokļu, kur izvietot tos, kas nespēj segt komunālos maksājumus labiekārtotā dzīvoklī. Tāpēc, veidojot pašvaldības budžetu nākamajam gadam, mēģinās rast līdzekļus sociālo māju būvei vai sociālo dzīvokļu iekārtošanai nomātās telpās.
“Līdz tam ir doma izremontēt māju Dārza ielā 22. Tā ir avārijas ēka, bet speciālisti secinājuši, ka to var glābt. Šī māja ir ar malkas apkuri, un pēc tās remonta tur varētu izvietot mazturīgos īrniekus. Tas būs pagaidu variants, kamēr nav sociālo māju. Uz pieciem gadiem slēgs līgumu ar privātās mājas īpašnieku, lai apsaimniekotu māju Smilšu ielā 15, un arī tur varēs izvietot cilvēkus,” uzskata I.Baumane. Kamēr māju Dārza ielā 22 remontēs, dzīvokļu komisija lems par sociālās mājas īrniekiem.”Manuprāt, nav problēma Intu Cimbuli tur atstāt, ja viņa vēlēsies,” saka I.Baumane.
Tautas saskaņas partijas deputāts Ainārs Melderis iesniedzis Alūksnes domei priekšlikumu lemt par “Alūksnes namu” sistēmu soda procentu iekasēšanā komunālo maksājumu parādniekiem. Viņaprāt, tos ir jāatceļ vai arī jāsoda tikai ļaunprātīgie nemaksātāji. Dzīvojamo telpu īres līgumā ir paredzēts par katru kavēto dienu iekasēt 0,5 procentus soda naudas no nesamaksātās summas. Tāpēc reizē ar parādu aug soda procenti. Turklāt nav noteikti “griesti”, līdz kādai parāda daļai var augt soda nauda.
