Alūksnes kapos gadā bērē nedaudz vairāk kā 200 cilvēku. Lielajos kapos ir brīvas vietas apbedījumiem, bet Mazajos kapos tās gandrīz vairs nav.
Alūksnes kapos gadā bērē nedaudz vairāk kā 200 cilvēku. Lielajos kapos ir brīvas vietas apbedījumiem, bet Mazajos kapos tās gandrīz vairs nav.
Mazie kapi aizņem apmēram divus hektārus, bet pilsētas Lielie kapi stiepjas aptuveni kilometra garumā. Mazajiem kapiem blakus vijas privātīpašnieces, kas dzīvo Rīgā, mežs. Viņa ir ar mieru atļaut uz savas zemes ierīkot jaunas kapa vietas, bet tā ir avotaina vieta, tādēļ tas nav iespējams. “Vietas ir maz, tāpēc reizēm ir vērojami kuriozi gadījumi, kad viens īpašnieks mēģina piederošo platību patvaļīgi paplašināt uz kaimiņa rēķina,” stāsta Alūksnes Lielo un Mazo kapu uzrauga vietas izpildītājs Kārlis Zēmelis.
Jau ar maiju Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos bezdarbnieki veic sakopšanas darbus. K.Zēmelis atzīst, ka lielākā daļa cilvēku rūpējas par tuvinieku atdusas vietām un regulāri tās sakopj.
“Manuprāt, Alūksnes pilsētas domei vai SIA “Rūpe”, kā apsaimniekošanā ir kapu teritorija, vajadzētu izstrādāt noteikumus un izlikt sabiedrībai redzamā vietā pie kapsētas. Tajos vajadzētu noteikt, pēc cik ilga laika, ja kapu kopiņu nekopj, to drīkst ierādīt nākamajam īpašniekam. Bet, ja laukumā iepriekš ir bijis piemineklis, jaunajam īpašniekam tas ir jāsaglabā. Viņam nav tiesību mainīt tā atrašanās vietu. Neviens nevēlas veikt apbedījumu vietā, kur ir šādi pieminekļi,” saka K.Zēmelis.
Viņa pienākums ir ierādīt interesentiem laukumus, kur veikt apbedījumus. Ja piederīgajiem jau ir aizņemts laukums, uzraugam ir jāzina, kur veic apbedījumu, lai varētu to reģistrēt. Kapu vietas, kuras gadiem ilgi neviens nekopj, uzraugs ierāda citiem. “Traucē tas, ka ir nenormēts darba laiks, tomēr ar visu tiekam galā. Ziemai iepriekš ir jānosprauž vismaz 25 laukumi. Rīgā par laukumu ierādīšanu ir jāmaksā, bet Alūksnē tā nav,” uzsver K.Zēmelis.
“Skumji, ka cilvēki vietās, kas paredzētas atkritumu izmešanai, neievēro uzliktos norādījumus. Turklāt bieži mēdz izbērt atkritumus neatļautās vietās. Ir gadījumi, kad cilvēki sūdzas par zagšanu kapos, piemēram, nozagtām puķēm. Kapu uzraugs nevar vienlaikus atrasties visā kapu teritorijā un visu redzēt. Cilvēkiem šādos gadījumos ir jāvēršas policijā,” saka K.Zēmelis.
