Alūksnietim sešdesmit divus gadus vecajam Imantam Vitkovskim jau ilgus gadus ir “astīte”. “Precīzi neatceros, padomju laikos – apmēram pirms piecpadsmit gadiem – sāku audzēt matus.
Alūksnietim sešdesmit divus gadus vecajam Imantam Vitkovskim jau ilgus gadus ir “astīte”.
“Precīzi neatceros, padomju laikos – apmēram pirms piecpadsmit gadiem – sāku audzēt matus. Vainīgas ir derības draugu pulkā, bijām vairāki pretendenti, taču pārējie atkrita,” stāsta Imants Vitkovskis.
Derības vēl turpinās, jo tās tika noslēgtas uz 150 gadiem. Imants smaida, ka garus matus nēsāšot līdz mūža nogalei, jo derības nevēlas zaudēt. Viņš nenožēlo, ka iesaistījies šādā pasākumā. “Gari mati prasa lielāku darbu, galus vajag arī aplīdzināt. No sākuma, kad tie bija īsāki, nēsāju vaļējus matus, bet tagad tikai “astītē”,” bilst viņš. Grūtāk esot vasarā, kad ir karsts laiks, tad tie arī biežāk jāmazgā. Tuvinieki un paziņas no sākuma uzskatījuši viņa lēmumu par dīvainu, bet ar laiku pieraduši, ka Imantam ir gari mati. Viņam esot grūti iedomāties, kā tagad izskatītos ar īsu matu griezumu, esot pierasts pie gariem matiem. “Mazdēli saka, ka audzēs tikpat garus matus kā man,” stāsta vīrietis.
