Talantīgā dziedātāja Kristīna Zaharova no Alūksnes jau pusgadu gūst zinības prestižajā Krievijas Teātra mākslas akadēmijā Maskavā, studējot Estrādes fakultātē. Lai arī kopš aizbraukšanas no Latvijas viņas dzīve ir būtiski mainījusies un viss ir pakārtots tikai mācībām, Kristīna staro un ir apmierināta ar studentes dzīvi.
Lai iegūtu augstāko izglītību, Maskavā Kristīna studēs četrus gadus. Jaunajā vidē viņa iejutusies ļoti ātri, jo cilvēki ir draudzīgi. “Tur kompleksi ir viss, ko es dzīvē vienmēr esmu vēlējusies iemācīties!” saka dziedātāja. “Alūksnes Ziņas” ar Kristīnu tikās jaunā gada pirmajās dienās, kad bija viena no retajām viņas viesošanās reizēm Latvijā, jo tagad viņas ikdiena rit Maskavā. Bet Alūksne joprojām ir Kristīnas miera osta. “Ir patīkami būt Alūksnē. Mēs parasti nenovērtējam to, kas mums ir – šeit ir tāds miers, kā dažkārt pietrūkst Maskavā. Alūksnē sakārtoju domas, lai varētu atkal mesties jūrā,” viņa smaidot saka.
Maskava – spontāns lēmums
Jautāta, kāpēc izvēlējusies tieši šo mācību iestādi un ārpus Latvijas, Kristīna neslēpj – savā ziņā tas bijis spontāns lēmums. “Par šo akadēmiju zināju jau agrāk, bet tā šķita man neaizsniedzama, jo iestājeksāmenos ir ļoti liels konkurss. Es izvēlējos tieši Estrādes fakultāti, jo tur ir arī dziedāšana. Šajā fakultātē sagatavo aktierus, māksliniekus, raidījumu vadītājus dzīvei uz skatuves. Akadēmija ir starp labākajām Krievijā un augstu kotējas arī pasaulē. Iestājeksāmeniem man palīdzēja sagatavoties vokālā pedagoģe Tatjana Koroļova no Rīgas – viņa bija arī tā, kas mani pamudināja. Aktiermeistarības apgūšanā daudz palīdzēja Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise Jeļena Sigova ar mammu Ludmilu Sigovu, savukārt horeogrāfijā – Marina Martinova. Ir cilvēki, kas gadiem cenšas tikt šajā akadēmijā, bet neizdodas – es sasparojos un tiku!” priecājas Kristīna.
Dienas ritms dziedātājai tagad ir ļoti saspringts – mācības sākas pulksten 9.30 un beidzas 22.00.
“Mums notiek ļoti daudz arī praktisku nodarbību, toties visu dienu pavadām skolas telpās. Tad aizbraucam uz kopmītnēm pārnakšņot. Un tā sešas dienas nedēļā, jo brīvs ir tikai svētdien – tad gan izguļamies!”. Viņa atzīst – pusgada laikā jau ir ļoti pierasts pie jaunā režīma.
Pietrūkst dziedāšanas
Kristīnas grupā ir 38 studenti – 28 aktieri, tostarp viņa, un 10 režisori. Lielākā daļa ir no visas plašās Krievijas, bet no Latvijas viņas ir divas – kopā ar kādu rīdzinieci. Savulaik Kristīna atteicās no mācību iespējām Anglijā, Krievijā esot viņas mentalitātei tuvāka vide. “Tur es jūtos brīvi. Mani pieņem kā ārzemnieci un piedod kādu nezināšanu, laipni paskaidro,” atzīst Kristīna. Jautāta, vai nebija žēl pamest Latvijā iesākto dziedātājas karjeru, jo šeit Kristīna bija ieguvusi jau savu atpazīstamību un talanta novērtējumu, viņa uzsver: nē! “Jāiet tālāk, jo šeit jau kaut ko biju izdarījusi. Parasti cilvēks iekšēji jūt, kad nevar aizsēdēties. Ir brīži, kad Maskavā manī iezogas vientulības izjūtas – reizēm tas pat ir brīžos, kad esmu cilvēkos, bet cenšos noskaņot sevi tā, lai man nekā nepietrūktu! Ieslīgšana skumjās neko nedod – vajag visam pozitīvu pieeju!” ir pārliecināta Kristīna.
Akadēmija ir starp labākajām Krievijā un augstu kotējas arī pasaulē.
Kristīna Zaharova
Viņa uzsver, ka akadēmijā daudz laika tiek veltīts aktiermeistarības prasmēm un teorijai, bet mazāk – vokālajām nodarbībām. “Ko tik mēs tur nemācāmies – pat žonglēt! Ja būtu trīs mandarīni, parādītu,” smejas Kristīna un stāsta, kā norit baleta nodarbības, skatuves runa, kā mācās pareizi nokrist, kūleņot un noliekties tiltiņā. “Daudzi uzdevumi ir domāti, lai mēs iepazītu savu ķermeni, mācītos plastiku, prastu pareizi nokrist, tādēļ sākumā zilumu bija ļoti daudz. Jā, man pietrūkst vokālo nodarbību – gribētos dziedāt vairāk, bet turpmāk tas mainīsies.”
Labprāt pakļaujas disciplīnai
Kristīna kautrīgi atzīst, ka mācībās ir gandrīz teicamniece. “Tas ir netipiski man. Bet es varu strādāt ar vēl lielāku atdevi,” viņa paškritiski norāda. Pasniedzēji Kristīnu ir raksturojuši kā pārāk racionālu studenti, kurai vairāk vajadzētu ļauties fantāzijas lidojumam un atbrīvot prātu. Mācoties Maskavā, Kristīna secinājusi, ka visu var panākt ar lielu darbu un atdevi, tādēļ reizēm nevajag sevi žēlot. Un to, ka ļoti daudz cilvēka izaugsmei dod disciplīna – Teātra mākslas akadēmijā tā ir ļoti stingra. Piemēram, ja students ieiet auditorijā pēc pedagoga, par kavēšanu viņam pasniedzējs var neļaut piedalīties nodarbībā – arī Kristīnai tā ir gadījies. “Nevarēju mūsu bardakā, mazajā pārģērbšanās telpiņā, atrast otru deju kurpi, tādēļ nokavēju – man neļāva vairs piedalīties. Mums visu laiku uzsver, ka aktierim perfekti jāievēro divas lietas: jābūt vienmēr laikā un jāzina teksts,” norāda Kristīna.
Kad beidzot ir brīvs laiks, viņa labprāt aiziet uz teātri, jo, uzrādot studenta apliecību, teātra apmeklējums ir par brīvu. Labprāt pastaigājas pa Maskavu, kā pati joko – lai neaizmirstu, ka atrodas Maskavā, citādi redz tikai metro un augstskolu. Jautāta raksturot Maskavas dzīves vidi, Kristīna atzīst – esot tur, var izjust sabiedrības noslāņošanos. “Jā, dzīves ritms tur ir straujāks nekā Rīgā, ļoti liela cilvēku plūsma. Arī es nemitīgi esmu cilvēkos – akadēmijā, kopmītnēs, tādēļ gribas rītos līdz skolai un vakarā mājup iet kājām vienai pašai un izbaudīt to.”
Māk dzīvot viena
Kristīna atzīst, ka bija iemācījusies būt viena arī Rīgā, pirms aizbrauca uz Maskavu, jo ar draugu Māri izšķīrās jau pirms gada. “Arī tas radīja pārliecību, ka mani Latvijā vairs nekas netur un varu pilnībā nodoties sevis bagātināšanai. Pašlaik nopietnu attiecību man nav – ja godīgi, tam arī neatliktu laika, bet nenopietnas attiecības tikai traucētu,” saka Kristīna. Viņa ir pārliecināta – īsto vīrieti satiks, kad liktenis būs lēmis. “Nevajag meklēt, bet nevajag arī aizvērties un nelaist nevienu sev klāt – jādzīvo līdzi laikam un harmonijā ar sevi,” domā Kristīna. Viņa uzskata – ideālu cilvēku nav, jo katrā ir savi “tarakāni”. “Vīrietim man blakus jābūt gudram, saprotošam, ar labu humora izjūtu, jo humors palīdz pārvarēt daudzas problēmas un neieslīgt apātijā. Viņam jābūt ar stipru mugurkaulu, jo tā man pašai reizēm pietrūkst: es lidinos, tādēļ vajag kādu, kas reizēm mani norauj pie zemes. Bet tajā pašā laikā vīrietim lidojumā jābūt kopā ar mani un sirdī – māksliniekam.”
Par to, kas Kristīnas dzīvē notiks pēc akadēmijas absolvēšanas, dziedātāja vēl nedomā. Viņa atrod brīdi, lai atbrauktu arī uz Latviju un pat piedalītos koncertos. Otrais studiju pusgads būs saspringtāks, tādēļ uz mājām atbrauks retāk. “Šogad nevarēšu piedalīties ne “Eirovīzijā”, ne “Muzikālajā bankā”, bet savā ziņā tas ir labi – ar jaunām idejām parādīšos pēc tam. Ir patīkami, ka cilvēki mani atceras, pa radio skan manas dziesmas. Man ir liels prieks par māsīcas Amandas panākumiem – kas zina, varbūt vasarā abas kopā radīsim kādu garadarbu!” noslēpumaini saka dziedātāja. Viņa atklāj, ka pamazām strādā arī pie sava pirmā soloalbuma. “Pie sasniegtā neapstāšos – man vēl daudz kas jāizdara, mana karjera Latvijā nav beigusies. Bet – arī pasaule ir plaša un iespēju daudz, tik jāizmanto!” domīgi saka jaunā dziedātāja.
