3.marts ir novadnieka Leo Kokles dzimšanas diena. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja memoriālajā istabā bija aicināti viņa dzimtās Bejas skolas jaunieši, lai tiktos ar mākslinieka māsu Ainu Kokli – Ķirķi.
3.marts ir novadnieka Leo Kokles dzimšanas diena. Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja memoriālajā istabā bija aicināti viņa dzimtās Bejas skolas jaunieši, lai tiktos ar mākslinieka māsu Ainu Kokli – Ķirķi.
Pasākuma iecere bija popularizēt Leo Kokles dzīves un daiļrades vērtības jauniešiem. Viņi pastāstīja, ka tagad Visikuma “Dambīšos” nenotiek pasākumi, apkārtne ir pamesta. Skolēni nolēmuši pavasarī tur rīkot talku, lai sakoptu gleznotāja dzimto māju apkārtni. Attālums starp Visikumu un Beju nav liels. Jauniešiem lielāka šķiet laika distance, kas šķir no Leo Kokles dzīves, tomēr viņi saskata īpašības, ko vēlētos mācīties no mākslinieka. Bejas skolas muzejā ir materiāli par Leo Kokli, tāpēc tur notiek sarunas par viņu, mākslinieka tuviniekiem un laikabiedriem. Gaidīta vienmēr ir gleznotāja māsīca Vēsma Kokle – Līviņa. “Leo Kokles ģimene mums ir tuva. Apbrīnojama ir viņa mātes spēja izaudzināt un attīstīt dēla talantu. Viņai jāsaka paldies par dēla piemiņas saglabāšanu,” atzīst pamatskolas skolotāja Dzintra Stebere.
A.Ķirķe ļāva iepazīties ar fotogrāfijām, kas stāsta par Leo Kokles dzīvi. Viņa labprāt brauc uz Alūksni, jo te brāli atceras un mīl. Leo Kokles memoriālajā istabā var justies kā ciemos pie viņa. Skanēja vijoļu ansambļa mūzika, tā bija mākslinieka dzīves daļa. “Katrs cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr viņu atceras. Tas nozīmē, ka Levītis ir dzīvs,” saka A.Ķirķe. L.Kokle bija viens no jauno izteiksmes līdzekļu lietotājiem glezniecībā, taču pāragrā nāve 40 gadu vecumā pārvilka krustu visām iecerēm. Viņa darbi atgādina līdzcilvēkiem par neilgā mūža spilgto daiļradi.
L.Kokles 81.dzimšanas dienas atceres pasākumu rīkoja Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs sadarbībā ar radošo mākslinieku klubu “Ritenis”.
