Alūksnes tautas namā gatavojas slēgt trīs mākslas skolu audzēkņu izstādi, jo kāds “mākslas mīļotājs” paņēmis divus darbus.
Alūksnes tautas namā gatavojas slēgt trīs mākslas skolu audzēkņu izstādi, jo kāds “mākslas mīļotājs” paņēmis divus darbus. Turklāt maz esot cilvēku, kas vēlas aplūkot izstādi. To iekārtoja kultūras darbinieku svētkiem Sveču dienā, bet bija paredzēts, ka izstāde būs atvērta visu februāri.
“Trīs dienas tautas namā bija audumu tirdzniecība. Kas nāca iepirkties, tie gāja caur foajē, kur ir iekārtota izstāde. Apmeklētāju bija daudz, un priecājāmies, ka cilvēki redz bērnu zīmējumus, veidojumus un rokdarbus. Bet acīmredzot tad arī tie pazuda. Neticam, ka vainojams ir kāds no pašdarbniekiem. Un speciāli apmeklēt izstādi neviens nav nācis – ne no skolām, ne no pirmsskolas izglītības iestādēm. Protams, tas ir nepatīkami, ka paņem bērnu darbus,” atzīst Alūksnes tautas nama vadītāja Anita Raibekaze.
Zaglis nebūs ne laimīgs, ne bagāts
Alūksnes mākslas skolas pasniedzēja Anita Vēliņa uzsver, ka līdz šim nekas tāds nav bijis, jo izstādes vienmēr iekārtoja administratīvās ēkas foajē. “Neuzskatu šo faktu par ievērības cienīgu, lai to apspriestu avīzē. Ja kāds ir kaut ko paņēmis, tad tās ir viņa problēmas. Ja izstādi neviens nevēlas skatīties, tad to noņemsim,” domā A.Vēliņa. “Tas tikai pierāda, ka cilvēki ir dažādi. Nezinām, kas to ir izdarījis. Taču ceru, ka tas ar bērnu darbu nebūs ne laimīgāks, ne bagātāks. Tautas nams ir uzņēmies atbildību par izstādi, un ir cilvēks, kas to pieskata. Bet, protams, var gadīties, ka kādā brīdi tur nav neviena. Mākslas skolām ir tiesības slēgt izstādi, ja tās baidās, ka var pazust vēl kāds darbs. Taču tāpat ir iespējams vienoties par to, lai izstādi uzmana,” vērtē Alūksnes rajona padomes padomniece kultūras jautājumos Sanita Eglīte.
Viņa uzskata, ka cilvēki nav pieraduši apmeklēt izstādes tautas namā. Turklāt tas atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā vietā, jo tajā nevar iegriezties garāmejot. S.Eglīte pieļauj, ka arī reklāma ir nepietiekama. “Kad izstādes ir administratīvajā ēkā, tad neviens neseko, cik cilvēku nāk to skatīties. Viņi kārto savus jautājumus un aplūko arī gleznas, grafikas, mākslas foto vai keramikas darbus,” secina S.Eglīte. Jaunannas mākslu skolas direktore Sarmīte Brīdaka akcentē, ka tur neiet jebkurš, kā tas varēja būt tautas namā tirdzniecības laikā. “Ja reizē ar tirdzniecību ir izstāde, tad labi, ka viss nav aiznests. To nevar savienot. Tātad tautas namā nevar tās rīkot,” viņa secina.
Gaida kolēģu un vienaudžu interesi
Vispārizglītojošo mācības iestāžu skolēni ir arī mākslas skolu audzēkņi. Kāpēc nav intereses par viņu veikumu? “Protams, var vēlēties, lai tā būtu. Tomēr nevienam nevar piespiest iet skatīties. Tiesa, tā ir nevēlēšanās redzēt un vērtēt, kā strādā kolēģi un skolasbiedri,” atzīst S.Eglīte. Viņa domā, ka vizuālās mākslas skolotāju metodiskā apvienība ir informējusi un rosinājusi apmeklēt pirmo kopējo izstādi. Nākamo reizi tā droši vien būs citā vietā, jo “mācās no pieredzes”. “Acīmredzot kāds ļoti mīl mākslu un grib, lai viņam mājās ir skaisti darbi. Tie ir izraisījuši dvēseles vibrācijas,” par nozagtajiem bērnu darbiem ironizē S.Brīdaka. Taču ir skaidrs, ka autori tos atpakaļ nesaņems. “Mēs esam pedagogi, kam jāmāca ētika un morāle. Tas nozīmē, ka nedrīkst dusmoties, rāties un darīt sliktu. Un ir jāiemācās piedot. Tāpēc novēlēsim zaglim, lai viņam ir prieks par bērna darbu,” saka S.Brīdaka. Viņa uzskata, ka izstādei ir jābūt paredzēto laiku, lai cilvēki to redz un priecājas.
Jāuzņemas atbildība par izstādi
Gaujienas mūzikas un mākslas skolas pasniedzēja Vizbulīte Jaukule atzīst, ka, protams, žēl darbu. “Nevajadzētu tā būt, ka izstādē blakus ir jāstāv dežurantam. Bet acīmredzot mūsu sabiedrība tāda ir. Tomēr izstādi nevajadzētu tāpēc slēgt. Varbūt vismaz tad, kad nāk apmeklētāji, kāds var būt klāt?” rosina V. Jaukule. Viņa pieļauj, ka daudzi droši vien nezina par izstādi. Gaujienas bērnu vecāki ir interesējušies par iespēju to apmeklēt.
“Mūsu ilggadēja pieredze liecina, ka izstādes iekārtotājiem vai arī telpu saimniekiem ir jāuzņemas atbildība par darbiem, ko izliek izstādē. Ir vienalga, kas un kā to dara. Arī muzejā ir tikai viens zāles uzraugs. Tāpēc vērtīgākos eksponātus liekam vitrīnās zem stikla, un tie ir telpās, ko var aizslēgt. Un izstādes apmeklētājiem ir patīkami, ja viņus sagaida un kaut nedaudz pastāsta par apskatāmajām lietām,” secina Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde.
