Grafiti, kas tapis slepus un neatļautā vietā, ir huligānisms vai ielu māksla? Ja to veidojuši jaunieši, vai visus jauniešus vajag un var “ielikt rāmjos“ vai radīt viņiem legālu vietu šādai zīmēšanai? Zīmējums tiks aizkrāsots vai atstāts? Šādi un līdzīgi jautājumi sabiedrībā izskan kopš pagājušās trešdienas, kad naktī Alūksnes pilsētas centrā, uz sabiedriskās tualetes sienas pret Pils ielu, tapa grafiti zīmējums. Turklāt turpat blakus ir videonovērošanas kameras.
Tas ir liels, krāsains zīmējums pa visu sienu, uz kura uzzīmēts pūķis lielām acīm. Ko tas simbolizē – to zina tikai pats zīmējuma autors. “Alūksnes un Malienas Ziņas” centās viņu atrast, izmantojot dažādus informācijas avotus un kanālus, lai izzinātu šādas rīcības iemeslus, bet diemžēl nesekmīgi. Zīmējuma autors gan neatsaucās, toties raisījās plaša diskusija starp tiem, kuri šo ierakstu laikraksta kontā “Facebook.com” bija izlasījuši. Sabiedrība dalījās divās grupās – tie, kuri atbalsta šādu ielas mākslu, bet tad, ja tā notiek oficiāli un atklāti, un tie, kuri šādas darbības nosoda un sauc par huligānismu.
Policija skaidro apstākļus
Alūksnes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda, ka šo gadījumu izskata Valsts policija. Sabiedriskās tualetes apsaimniekotājs, pašvaldības aģentūra “Spodra” vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā. “Protams, mēs sadarbojamies ar Valsts policiju vainīgo noskaidrošanā. Jā, šajā teritorijā uz Pils ielas atrodas pašvaldības izvietotās videonovērošanas kameras, kur fiksētas personas. Pašlaik notiek izziņas process,” saka A. Tomsons.
(Turpinās no 1. lappuses)Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne informē, ka pašlaik notiek resoriskā pārbaude un lems par administratīvās lietvedības vai kriminālprocesa uzsākšanu. “Tiek skaidroti materiālie zaudējumi. Policija veic video ierakstu apstrādi, kas uzņemti blakus, Pils ielā izvietotajās videonovērošanas kamerās. Iespējami vainīgā persona pašlaik nav noskaidrota, policija turpina strādāt.
To nevarētu nosaukt par tendenci, bet ir arī Vidzemē šādi gadījumi,” saka Z. Vaskāne.
Centrā gaida arī
netradicionālos
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra direktore Eva Aizupe atminas – pirms vairākiem gadiem Alūksnē bija aktīvi jaunieši, kuri zīmēja grafiti, piemēram, Artūrs Treija, Valts Čibals. Tolaik grafiti ielu mākslu centrs daudz izmantoja dažādās nodarbībās – vasaras darbnīcās, nometnēs, jauniešu dienās un citās.
“Šodien man šķita, ka grafiti starp jauniešiem vairs nav aktuāls, jo ir citas aizraušanās, bet izrādās, ka arī šodien tomēr šī aizraušanās saista. Ja ir jaunieši, kuri vēlas ar grafiti nodarboties, kuriem ir idejas, tad var droši nākt uz jauniešu centru – mēs palīdzēsim risināt jautājumu, kur to var darīt legāli. Varam pie jauniešu centra izveidot šādu interešu grupu vai pulciņu un rast vietu, kur jauniešiem zīmēt grafiti,” norāda E. Aizupe.
Viņa uzsver – visi jaunieši nav vienādi, arī intereses ir atšķirīgas, tāpat kā pieaugušajiem. “Bērni ir mūsu spogulis. Ne visi apmeklē kultūrizglītības nodarbības – citi aizraujas ar netradicionālām lietām. Aicinu centrā vērsties arī tos jauniešus, kuri aizraujas ar citām netradicionālām nodarbēm, ko mēs pašlaik neesam apguvuši. Ja ir ideja, vajag telpas, cita veida palīdzību – esam ar prieku atvērti sadarbībai,” saka E. Aizupe.
Versija: ārzemnieks, kurš zīmējis steigā
Bijušais grafiti mākslinieks Artūrs Treija sociālajos tīklos redzējis šo zīmējumu, lasījis arī cilvēku viedokļus pie laikraksta un portāla aicinājuma atsaukties māksliniekam. Pašlaik pats no grafiti mākslas esot diezgan tālu, tikai reizēm ar vecajiem čomiem kaut ko uzzīmē, bet ne šādas nelegālas lietas – viņi zīmē vecos graustos.
“Grafiti noteikti ir ielu māksla. Zīmējumu Alūksnē ir uzbliezis normāls cilvēks – tas neizskatās pēc amatiera. Tas nav vienkāršs uzraksts vai smaidiņš uz sienas – tas ir zīmējums, kā tapšana prasa laiku, kam izmantots daudz un dažādas krāsas, kas prasa arī finanšu ieguldījumu. Šāda zīmējuma kā Alūksnē tapšanai krāsas izmaksā ap 50 eiro. Var redzēt, ka zīmējums tapis steigā. Pēc rokraksta spriežot es teiktu, ka tas varētu būt ārzemnieks, nevis latvietis, apmēram 30 gadus vecs. Kāds, kurš atbraucis kādam līdzi. Galarezultāts ir diezgan pievilcīgs. Feini! Arī atrašanās vietai nav ne vainas. Zīmējums atdzīvina pilsētvidi. Es zīmējumu uz tualetes sienas Alūksnē atstātu, lai rotā pilsētu – tik ilgi, kamēr tas izskatās estētiski un neizbalo,” saka A. Treija.
Legāla vieta nelīdzēs
Viņš uzskata – ja arī Alūksnē būtu legāla vieta grafiti mākslai, tas tāpat neizskaustu šādus gadījumus, jo grafiti būtība ir zīmēt slepus, parasti tumsā, tā gūstot adrenalīnu un pavisam citu vērtību savam mākslas darbam, pārsteiguma momentu.
“Sociālajos tīklos kā piemērs grafiti tika piesaukta Berlīne, bet tur viss ir tā sazīmēts, ka skaistums jau mijas ar vājprātu. Citās zemēs jau zāle vienmēr šķiet zaļāka. Savukārt Liepājā tapušo gleznojumu uz daudzdzīvokļu mājas sienas zīmēja mans kolēģis Dainis Rudens. Viņš to veica kā pasūtījuma darbu par maksu. Liepājā raksta projektus, piesaista Eiropas fondu finansējumu un veido šādus mākslas darbus, kur kopējās izmaksas ir tūkstošiem eiro, un to iniciē Liepājas pašvaldība. Tas ir pašvaldības ieguldījums pilsētvidē, veidojot šādus sienu gleznojumus, kas, tiesa, vairs nav grafiti – tas jau ir kas vairāk,” saka A. Treija.
Atbalsta, bet nomalē
Mākslinieks un dizaineris Ivars Vecāns vērtē, ka klusie grafiti zīmētāji ir problēma ne tikai Alūksnē, bet arī citās Latvijas pilsētās, jo reti kur ir ierādīta vieta, kur viņiem oficiāli zīmēt.
“Atbalstu, ka šādai mākslas izpausmei kaut kur jābūt, bet tai jābūt pilnīgā nomalē, rūpnieciskajā zonā. Grafiti ir visā pasaulē, ko izskaust nevarēs. Varbūt arī kāds no grafiti zīmētājiem vēlāk kļūst par mākslinieku, varbūt arī nē, bet šodien tā ir viņu izpausme. Esmu pret to, ka cūko pilsētas centru, bet vietu, kur šādiem zīmētājiem izpausties, vajag. Pilsētas centrs ir pilsētas centrs – skaista, prezentabla vieta. Tiesa, tad jāņem vērā arī citas nianses, ka fasādēm pilsētas centrā tomēr jābūt nokrāsotām no visām pusēm, nevis tikai tai, kas pret ielu, kā tas vietumis Alūksnē pašlaik redzams, jo arī tas nav pieņemami – tas ir kariķēts risinājums,” saka I. Vecāns.
Viņš ierosina, kā Alūksnē defektu pārvērst par efektu. “Varbūt šos zīmētājus var nejauši ievirzīt kādā vietā, kur viņi var zīmēt un kur tas nevienam netraucē? Nevis nemitīgi tikai norāt un uztaisīt par lielākajiem ļaundariem. Tie var būt arī stendi, ko viņi apzīmē. Rīko, piemēram, sacensības, “nedēļas top” – kurš skaistāk, oriģinālāk uzzīmē to un to! Un jauniešiem ir sacensība, savs kaifs,” saka I. Vecāns.
Nav labākā vieta
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzskata, ka sabiedriskās tualetes siena nav labākā un pareizākā vieta, kur šādi izpausties. “Esmu redzējusi grafiti zīmējumus citās pilsētās uz sienām. Nenoliedzu, ka Alūksnē vajadzētu radīt vietu, piemēram, vienu sienu, ko ļaut jauniešiem no sirds apzīmēt ar grafiti – lai viņi tur izpaužas un rāda, ko prot. Iespējams, ka privātpersonas varam aicināt šādu vietu jauniešiem atvēlēt kādā no saviem īpašumiem.
Ainavu arhitekte Madara Sildega – Mieriņa izteiks savu viedokli par šo zīmējumu, viņai vienmēr ir redzējums par pilsētā un novadā notiekošo, tad arī izdarīsim secinājumus. Tomēr, visticamāk, zīmējums tiks aizkrāsots. Vakar nodaļu vadītāju sapulcē arī par to diskutējām un iespējamajām vietām, kur jaunieši varētu legāli zīmēt grafiti, izskatot vairākus variantus,” stāsta J. Čugunova.
Komentāri no “Alūksniešiem.lv/Alūksnes un
Malienas Ziņas” konta “Facebook.com”
Iveta Kovtuņenko | Ne kurš katrs tā uzpūtīs. Tur ir dziļa doma, sauciens, kliedziens pēc kaut kā vai par kaut ko… ja dziļāk ieskatās. Man patīk. Varētu būt kāda vieta/siena, kur ar grafiti zīmēt, tad pēc kāda laika atkal nomainīt un zīmēt no jauna. Būtu kur šādiem zīmētājiem izpausties.
Ainars Vasermanis | Tikko pabeigta siena Liepājā.
Santa Ze | Cēsīs arī ir vairākas apgleznotas ēku sienas, kuras, protams, sākotnēji tika izsmietas, taču tagad priecājamies par to, ka ir skaisti. Protams, ka jāsaskaņo, bet izskatās, ka jums Alūksnē būs mākslas uzplaukums!
Andris Zenkovs | Daugavpilī arī ir, pat vairākas – bet to visu saskaņo ar pašvaldību, un ne kurš katrs var to zīmēt. Pie mums ir oficiāls zīmētājs, viņam par to maksā. Nesakoptās ēkas vai sienas apzīmē pārsvarā.
Labāk, lai pilsētu rotā grafiti, nevis kā dažās labās pilsētās – iebraucot ir jauks uzraksts ar trim slāvu burtiem un puse pilsētas ēku ik pēc 500 metriem – ar rupjību vai ar nepiedienīgu zīmējumu.
Lilija Kukle | Es domāju, šobrīd visgrūtāk ir pašvaldībai, jo ir izvēles priekšā (ja tā ir pašvaldības ēka) – atstāt vai aizkrāsot. Aizkrāsojot tiek izšķiesti pašvaldības līdzekļi. Atstājot it kā tiek atbalstīta nelegāla rīcība, kas dod drosmi mēģināt vēlreiz un vēl drosmīgā vietā, lai pārbaudītu, cik tālu var iet. Var arī noformēt kā pasūtījumu vai vienošanos. Kā būs – redzēs.
Ainis Šmats | Māksla tā ir noteikti.
Tāds sirreāls grafiti.
Varbūt tikai mazliet nevietā.
Daiga Abele | Es jau sen kādā mājas sapulcē sacīju, lai tik ļauj izpausties un, piemēram, Torņa ielas 9. māju no visām četrām pusēm nozīmē ar grafiti. Būtu skaistāka, nekā tagad izskatās. Varbūt apgleznojot tādas ne īpaši pievilcīgas mājas skats būtu smukāks.
Janis Bertins | Nesauciet par mākslinieku tualetes apķēpātāju. Tas ir vandālisms. Jāsoda.
