Madonas reģionālās Vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu aizsardzības daļas vecākais inspektors V.Semjonovs informē, ka Alūksnes un Gulbenes rajona ūdenskrātuvēs pērn izņemto zvejas rīku skaits ir uz pusi mazāks kā 2002.gadā – 467.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu aizsardzības daļas vecākais inspektors Viktors Semjonovs informē, ka Alūksnes un Gulbenes rajona ūdenskrātuvēs pērn izņemto zvejas rīku (galvenokārt ūdu) skaits ir uz pusi mazāks kā 2002.gadā – 467.
Izņemto zvejas tīklu skaits ir nedaudz – par 23 – palielinājies.
“Varbūt tas ir pārbaužu rezultāts. Bet iespējams, ka makšķernieki ir kļuvuši apzinīgāki, tāpēc ir tik liels makšķerēšanas pārkāpumu samazinājums. Turklāt arvien vairāk ir cilvēku, kas informē par noteikumu pārkāpējiem. Sabiedrība ir palīdzējusi atklāt arī rūpnieciskās zvejas pārkāpumus. Tīkli ir lēti. Ja inspektors tos izņem, materiālais zaudējums ir niecīgs,” spriež V.Semjonovs.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikti bargi sodi, bet nav viegli pierādīt noteikumu neievērotāju vainu. Tiesa, bieži ar tīklu noķer mazāk zivju kā labs makšķernieks.
“Gulbenes makšķernieki ir pierādījuši, ka Alūksnes ezerā diennaktī var uz āķa noķert tik daudz zivju, cik dažs ar rūpniecisku zveju dabū mēneša laikā. Tas liecina, ka zivis dažkārt tīklā nelien. Vieglāk tās apmānīt ar ēsmu, jo ēst gribas. Turklāt raksturīgi, ka atbraucējiem ir lielāki lomi nekā vietējiem makšķerniekiem,” salīdzina Viktors Semjonovs. Šogad Alūksnes ezerā ir aizliegta rūpnieciskā zveja. Tas nozīmē, ka kontrolieriem būs vieglāk to uzraudzīt.
Alūksnes rajonā izņemti 144, bet Gulbenes rajonā – 28 tīkli. Toties kaimiņos ir viens “rekords” – virtenē sasietu tīklu garums bija apmēram divi kilometri. “Visvairāk pārkāpumu ir Alūksnes ezerā. Turklāt tos izdara galvenokārt vietējie iedzīvotāji. Ir zināmi cilvēki, kas turpina izmantot ūdas un tīklus. Visaktīvākie maluzvejnieki ir zivju nārsta laikā,” norāda vecākais inspektors. Pērn sodīti 30 makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpēji. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz brīdināt vai sodīt ar pieciem latiem, ja nav makšķerēšanas kartes. Par zveju bez licences, aizliegtā vietā vai ar aizliegtiem rīkiem paredzēts naudas sods no 20 līdz 500 latiem, konfiscējot zvejas rīkus. Par atkārtotiem pārkāpumiem ierosina krimināllietu.
