Mājas aptieciņa draud pārvērsties par mazo laboratoriju – šāds novērojums rodas, noraugoties reklāmās, kas piedāvā medicīnas preces lietošanai mājas apstākļos. Vecmāmiņa, kurai agrāk pietika ar termoforu sāpošo vietu sildīšanai un aspirīnu temperatūras pazemināšanai, nolemj iegādāties magnētiskās saites mugurai. Klepus nomocīto mazbērnu omīte nolemj ārstēt ar sāls pīpi. Cilvēks, kuram ir bail no diabēta, nolemj iegādāties glikometru, lai mājās pats sev varētu mērīt cukura līmeni.
Katalogiem – nē!
“Pacientu interese par modernām medicīnas precēm ir liela. Viņi par tām interesējas un iegādājas. Ir preces, kuras ģimenes ārsti iesaka iegādāties. Pie šādām precēm pieskaitāms asinsspiediena mērāmais aparāts. Daļa preču nepieciešama ārstniecības kursa noteikšanai. Piemēram, diabētiķiem tas ir glikometrs. Bet ir preces, kuru iedarbība nav apstiprināta ar zinātniskiem pētījumiem. Ārsts tādu ieteikt nevar,” skaidro Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Viņa iesaka pacientiem, kuri nolēmuši iegādāties kādu no medicīnas precēm, neizvēlēties tās ikdienas preču katalogos. “Jāsaprot, vai prece tiek tirgota biznesam vai medicīnai,” norāda L. Kozlovska. Viņa iesaka nepārspīlēt ar iepirkšanos un pašārstēšanos: “Nevajag veselam cilvēkam ik dienas veikt urīna vai asins analīzes.”
Svarīgi sirds slimnieku
dzīvībai
“Asinsspiediena mērāmais aparāts mājās nav modes kliedziens vai nepamatota iegriba. Ja vien līdzekļi pacientam ļauj, to noteikti iesaku iegādāties. Tas reāli palīdz cilvēkiem, kuriem ir nestabils spiediens, saprast, kādu zāļu devu nepieciešams iedzert,” norāda ārste.
Asinsspiediena mērīšana mājās ļauj izvairīties no baltā halāta sindroma. Tas nozīmē, ka, cilvēkam ierodoties medicīnas iestādē, ir citādāks asinsspiediens nekā mājās. “Pētījumi liecina, ka baltā halāta sindroms ir 20 procentiem pacientu. Tas nozīmē, ka spiediena kontrole mājas apstākļos šādās situācijās ir optimālais variants. Protams, ja cilvēks vienreiz gadā izmēra asinsspiedienu, viņam nav nepieciešamības pēc aparāta. Bet statistika liecina, ka Latvijā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām ir visizplatītākais nāves cēlonis, tādēļ cilvēki, kuri ietilpst riska grupā, neskrien līdzi modei, viņiem tiešām tas palīdz,” pārliecināta mediķe.
Termoforu vairs neiesaka
Ārstniecības metodes mainās, tādēļ ir palīglīdzekļi, kurus dakteri agrāk ieteica, bet tagad vairs ne. Viens no tādiem ir termofors, norāda L. Kozlovska. Ar karstu ūdeni piepildīto gumijas pudeli izmantoja dažādu sāpju remdēšanai. To ieteica muguras un citu locekļu sildīšanai, lai mazinātu sāpes un veicinātu izveseļošanos. “Iesakām tikai retos un specifiskos saslimšanas gadījumos, kas saistīti ar ķermeņa termoregulāciju. Agrāk termoforu ieteica izmantot dažādiem iekaisumiem. Tagad pilnīgi pretēji – iesaka izmantot aukstumu, tāpat kā pie lūzumiem,” skaidro daktere. Tagad termoforu izmanto, lai nodrošinātu vienmērīgu temperatūru. Līdzīga iedarbība ir elektriskajam spilvenam – arī to izmantoja iekaisumu ārstēšanai. Taču iespējamās komplikācijas ir lielākas nekā ieguvumi, tādēļ spilvenu neiesaka lietot sāpju mazināšanai.
“Vai sāls pīpei ir līdzīga iedarbība kā sāls istabai, nevar spriest, neredzot preci un aprakstu. Vēlreiz varu atkārtot – es kā ģimenes ārste iesaku tikai tādu ārstēšanu, kas ir pamatota ar pētījumiem un oficiāli reģistrēta. Sāls istabu izmantošana ir procedūra, uz kuru pacientu nosūta fizioterapeits. Tās iedarbība ir apstiprināta,” norāda L. Kozlovska. Sāls procedūras mitrina un nomierina elpceļus, uzlabo ausu un deguna veselību, palīdz pret nogurumu, veicina vielmaiņu.
Vērtējot citas medicīnas preces, kuras populāras kļuvušas pēdējos gados, ārste ir kritiska. Piemēram, par “kosmodiska” iespējām. “Muguras ārstēšanai noteikti jāizvēlas citas metodes. Es saviem pacientiem to neiesaku,” pauž daktere.
