Šādu jautājumu sev uzdevu, kad iepazinos ar nākamās nedēļas nogalē plānoto jauniešu dienu pasākuma programmu „Kur ir Sniegacilvēks?”. Jā, esmu bijusi daudzos jauniešu pasākumos, kur pārsvarā redzēti ar dziedāšanu un dejošanu saistīti priekšnesumi. Tāpat esmu iepazinusies ar dažādu pulciņu un interešu izglītības piedāvājumiem.
Tajā pašā laikā ir jaunieši, kuri savas aizraušanās izvēlējušies izkopt paši saviem spēkiem, taču parādīt tos plašākai publikai viņiem nav bijusi iespēja.
Nu šādu iespēju plānots piedāvāt jauniešu dienā „Kur ir Sniegacilvēks?”, kura nosaukums, domājams, nav izvēlēts nejauši. Līdzīgi kā ar sniega cilvēku, par kuru daudzi ir dzirdējuši, bet tā arī nekad nav redzējuši, tāpat šķiet ir ar daudzu jauniešu talantiem, par kuriem pa ausu galam ir dzirdēts, taču pilnīgas izpratnes par to, kā tad viņi aizpilda savu brīvo laiku, nav. Ne velti uz pasākumu aicināti dažādu paaudžu cilvēki, lai paši pārliecinātos un iepazītos, ar ko tad jaunieši mūsdienās nodarbojas.
Lai gan pie jauniešiem joprojām pieskaitu arī sevi, pieļauju, ka arī es tur ieraudzīšu kaut ko jaunu. Šāda jauniešu iniciatīva man šķiet apsveicama. Galu galā dažādu vecumu cilvēki parasti gūst atšķirīgu pieredzi, tāpēc ticu, ka, kaut gan gados jauni, arī jauniešiem ir ko citiem iemācīt un par ko pastāstīt – vajag tikai dot iespēju, lai viņi varētu ne tikai pilnveidot savu potenciālu, apmeklējot dažādas nodarbības un interešu pulciņus, bet arī padalīties apgūtajās prasmēs arī ar citiem.
