Vai latvieši prot pareizi svinēt Jāņus un kā šos svētkus padarīt vienreizējus un īpašus? Šo svētku burvība jāatrod katram, bet pirms tam ir jāiegūst zināšanas.
Vai latvieši prot pareizi svinēt Jāņus un kā šos svētkus padarīt vienreizējus un īpašus? Šo svētku burvība jāatrod katram, bet pirms tam ir jāiegūst zināšanas. Atbildi, kā tās rast, zina folkloriste Ilga Reizniece, kas plašākai auditorijai zināma kā folkloras kopas “Iļģi” vadītāja.
Viņa šogad turpina skaistu tradīciju – interesentiem dažādās Latvijas vietās māca, kā pareizi svinēt Jāņus. Saulgriežu tradīcijas, dažādus rituālus un, protams, arī dziesmas un rotaļas pagājušonedēļ viņa popularizēja arī Alsviķu pagastā. Viņa iesaka lietderīgus padomus par Jāņu svinēšanu meklēt Agitas Misānes grāmatā “Praktiskie Jāņi”.
Ilga Reizniece pati šo pieredzi krājusi un apkopojusi ilgā laika posmā. “Apmēram desmit gadus es mācījos, kamēr man tapa skaidrs, kas Jāņos ir jādara. 1981.gadā biju iegājusi folkloras kustībā, un tad bija pirmā reize, kad gribējās piedzīvot īstus Jāņus,” stāsta Ilga Reizniece. Viņa tos arī izbaudījusi Lietuvā kopā ar “Skandeniekiem”. Lietuvieši šo svētku restaurāciju bija uzsākuši vēl ātrāk nekā latvieši. “Tajā pašā gadā mēs ar Valdi Muktupāvelu sēdējām Rīgā, kanāla malā, apkrāvušies ar grāmatām, un domājām, ko mums tagad darīt,” atceras I.Reizniece.
Latviešiem visvairāk dziesmu
Viņa neslēpj, ka desmit gadus nav iztikusi bez špikeriem, domāšanas un galvas lauzīšanas, kas kurā brīdī Jāņos ir jādara. Par to nevienam nevajag kaunēties, lēnām mācoties, kā svinēt Jāņus. Šie svētki nemaz nav iedomājami bez dziesmām, kas jāizdzied visiem kopīgi, un rotaļām. “Nevienai tautai pasaulē vienas nakts svētkiem mūsdienās nav saglabājies tik daudz dziesmu kā latviešiem,” uzsver I.Reizniece. Izrādās, ka katram latvietim jāzina piecas vai sešas Līgodziesmas. “Jāņu naktī izdarību un rituālu ir tik daudz un atšķirīgi, tāpēc ar vienu melodiju nepietiek,” skaidro folkloriste. Jāzepa Vītola gadskārtu ieražu dziesmu grāmatā minētas1155 Jāņu dziesmas, taču tās vēl nav visas. Kopumā zināms apmēram 1200 dažādu melodiju. Taču rotaļas, kas izmantojamas šajos svētkos, ir tikai dažas.
Bērnus gulēt netriec
I.Reizniece ir pārliecināta, ka Jāņi ir svētki jauniešiem, tie ir mīlestības un auglības svētki. “Taču arī bērni piedalās šajos svētkos. Svēta lieta, ka bērnus nedrīkst triekt gulēt. Viņiem jāļauj lustēties un gavilēt,” norāda viņa. Jāņu svinēšana ir jāsāk ar gatavošanos tiem jau dažas dienas iepriekš, tā ir ļoti svarīga. Kā senos laikos, tā arī tagad ir vīru un sievu darbi. Sievām viens no tiem ir siera gatavošana, to vajadzētu mācēt darīt arī jaunām meitām. Jāvāc arī jāņuzāles vainagiem un vītnēm, kuru ir daudz.
I.Reizniece stāsta, ka vainagi meitām jāpin klusējot. Īstajam – zīlēšanas – vainagam ir vajadzīgas trejdeviņas puķes. Vīru svarīgākais uzdevums ir gatavot lāpas. “Viņi gatavo arī riteni, kas jālaiž lejā no kalna, un domā par jāņuguni. Jauka tradīcija ir darināt un laist plostu, to var appušķot, ielaist ezerā vai dīķī,” saka I.Reizniece. Plosta darināšanai parasti vajadzīga viena diena. “Jāņos meitām ir gods reizi gadā galvā uzlikt vainagu. Vai zem vainaga slēpjas tā simboliskā jēga? Droši vien, ka tas tā ir – meita top par sievu. Taču to nevar uzskatīt par mūsu tautas samaitātību senos laikos,” saka I.Reizniece.
Viņa min arī faktu, ka vārdi Jānis un Līga iet mazumā un ka jaunajai paaudzei to ir maz. Arī pati šajā ziņā esot grēkojusi, jo nevienam no četriem dēliem nav devusi vārdu Jānis. Tautasdziesmās apdziedātais Jānis nav svētais Jānis, jo saulgrieži atnākuši no pirmskristīgā laikmeta. I.Reizniece piekrīt, ka Jāņa izcelsme saistīta ar darbības vārdu “jāt”, “nākt” – Dieva dēls Jānis nāk visu gadu, līdz atnāk pašā Jāņu vakarā savus bērnus apraudzīt.
Svētku jēga zudusi
I.Reizniece ir pārliecināta, ka latviešiem ir izkropļota attieksme pret auglību, kas ir Jāņu svētku ideja. “Senos laikos bija dažādi rituāli, lai būtu auglība – sievietes dejoja vai rasā vārtījās, bet tagad diemžēl šo svētku dziļākā jēga ir zudusi. Mums ir svarīga pretapaugļošanās,” bilst viņa. Jāņu naktī aktivizējas visi spēki – gan tumšie, gan gaišie. “Jāņi jāuztver kā savienošanās svētki – zemei ar debesīm, cilvēkam ar dabu un vienam ar otru. Šī sajūta latviešiem nav zudusi, ka jābūt kopā ar dabu,” saka I.Reizniece. Viņa piekrīt folklorista Austra Graša teiktajam, ka līgošanai vajadzīga erotiska pieskaņa. “Jāņi nav masu svētki, tie latviešiem tādi nekad nav bijuši. Tos svin ar tuviniekiem, draugiem, kaimiņiem,” saka I.Reizniece.
Tautu meita nav jātēlo
Viņa aicina Jāņos sievietēm vilkt garus brunčus, nevis džinsus, tie labi pasargā no odiem. Viņa bilst, ka jaunajai paaudzei Jāņi diemžēl saistās ar šašlika cepšanu. To nekādā gadījumā nevajadzētu cept uz Jāņu ugunskura. Vislabākais cienasts līdzās sieram ir pīrāgi, rauši, pašcepta maize, arī zivis, gaļa (nevis šašliks) un pirmās zemenes. “Tautu meitu nevajag tēlot. Visam jābūt dabīgam. Galvenais – lai Jāņi kļūst par dzīves sastāvdaļu. Taču šī sajūta nerodas uzreiz, bet pamazām,” secina I.Reizniece. Kad visi darbi ir apdarīti, apmēram pulksten 19.00 vai 20.00 ir īstais laiks, lai sāktu svinēt Jāņus. Tad līdz saulrietam var paspēt izdarīt visu rituālus. Ar bungām var taisīt lielu troksni.
Šajos svētkos Jāņa māte un Jāņa tēvs ir daži, vairums ir jāņabērni, kam ir savi pienākumi. Viņu galvenais uzdevums ir pušķot un apdziedāt. “Pēdējā laikā raksturīga tradīcija, ka ierodas jāņabērni un uzreiz prasa alu un sieru. Tas ir nepareizi. Vispirms ir kārtīga apdziedāšana, saimniece un saimnieks jāgodina ar dziesmām,” norāda Jāņu mācības popularizētāja. Pēc rituālā cienasta jādodas pavadīt saule. To vislabāk darīt kādā kalnā. I.Reizniece iesaka celt nevis vienus, bet trīs vārtus. Saulei pazūdot, iekur uguni. Jāņu nakts ir īstākais laiks, kad jāmeklē jāņtārpiņi, pusnaktī meitas var zīlēt un arī vienatnē var meklēt papardes ziedu. Gada īsākajā naktī nedrīkst iet gulēt, bet ir jālīgo.
***
Jāpeldas plikiem
Ūdens, vai tas būtu dīķī, ezerā, upē, jūrā vai rasas izskatā zālē, Jāņu naktī ir sudrabots un spēj attīrīt cilvēku no jebkura, pat vissmagākā grēka. Ūdens ir ceļš uz pazemi uz haosu, no kurienes nāk viss radītais un kur jāieved kārtība. Ūdens ir arī bagātības nesējs un auglības veicinātājs. Rīta rasai ir dziedinošas īpašības. Ticējumi iesaka Jāņu naktī peldēties un mazgāt muti rīta rasā pēc saullēkta, kad var īpaši gūt svētību un veselību. Vērtīgo ūdeni uztvert var arī, apskrienot laukus (protams, plikiem).
