Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Sigita Žīgure
Dzimusi: 1992.gada 20.maijā Alūksnē
Izglītība: šovasar absolvēja Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, izglītoties turpinās augstskolā Mančesterā (Lielbritānija)
Vaļasprieki: džudo, ceļošana, aktīvā atpūta.
Mērķtiecīga, inteliģenta, patstāvīga un simpātiska jauniete, kurai piemīt arī savas sievišķīgās vājības – tā varētu raksturot alūksnieti Sigitu Žīguri. Pēc vidējās izglītības iegūšanas šogad Rīgā drīzumā viņa uzsāks studijas augstskolā Mančesterā (Lielbritānija), jo ir gatava savus spēkus un prasmes pārbaudīt arī visgrūtākajos sarežģījumos un vienmēr tēmē tikai uz visaugstāko mērķi.
Pamatizglītību Sigita ieguvusi Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, bet vidējo izglītību – šovasar absolvējot Rīgas Valsts 1.ģimnāziju. Skolas laikā bieži bijusi starp mācību priekšmetu olimpiāžu dalībniekiem un uzvarētājiem, kam līdztekus jau kopš pamatskolas gadiem trenējusies arī džudo. Sigita atklāj – šie treniņi paaugstina viņas pašapziņu un džudo viņa negrasās pamest arī Anglijā. Sigitai saista eksotiskas vietas un piedzīvojumi, tādēļ viņa sapņo kādreiz aizbraukt uz Japānu – džudo dzimteni. Jaunietei nepatīk cilvēki, kuri nemitīgi čīkst, ka nevar izdarīt to un šito, jo Sigita uzskata – dzīvē visu var panākt un izdarīt, ja tikai vēlas. “Esmu diezgan prasīga pret sevi un citiem cilvēkiem – visur un visā. Manī ir motivācija darīt daudzas lietas, esmu sabiedriski aktīva, tādēļ man apkārt arī vajag šādus cilvēkus. Man ir svarīgi, lai cilvēki ir uzticami, lai varu uz viņiem paļauties,” saka jauniete. Viņa atzīst, ka savu dzīves ceļu izvēlējusies pati – vecāki nav ierobežojuši meitas izvēli, bet vienmēr atbalstījuši.
– Kāpēc savulaik nolēmi vidējo izglītību iegūt Rīgā?
– Rīgas Valsts 1.ģimnāzija ir prestiža skola, kā audzēkņu sasniegumi mācību darbā ir zināmi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Gribēju pamēģināt, vai varu iestāties šajā skolā. Alūksnes ģimnāzijā mācībās biju starp teicamniekiem, bieži piedalījos olimpiādēs, tāpēc man vajadzēja zināt, cik daudz es patiesībā varu un zinu, jo Alūksnē man pietrūka konkurences. 1.ģimnāzijā man mācījās jau pāris draugi, kuri pastāstīja par iestājeksāmenu kārtību, dzīvi skolā un es sapratu, ka man to vajag. Iestājeksāmeni man nebija jākārto, jo man bija diploms par 1.vietu rajona ķīmijas olimpiādē, bet esmu iepazinusies arī ar šīs skolas iestājeksāmenu uzdevumiem – tie ir grūti. Tagad mans brālis arī mācīsies šajā ģimnāzijā. Jaunajā vidē iedzīvojos ātri – bija jauni draugi, nepametu džudo nodarbības, bija daudz jāmācās, tāpēc man nebija laika bēdāties. Man laimējās – bija ļoti jauki klasesbiedri.
– Kas pamudināja izšķirties par studijām ārvalstīs?
– Sākumā tā bija spontāna ideja un sāku apzināt informāciju par studiju iespējām ārvalstīs, lai gan nedaudz šaubījos, ka arī es varētu studēt ārzemēs. Tad viens draugs aizbrauca mācīties uz Nīderlandi, kas arī mani iedrošināju. Sāku meklēt informāciju par latviešiem, kas mācās ārvalstīs – caur draugiem, internetu. Uz studijām Anglijā man bija jāpiesakās jau līdz šā gada 15.janvārim, tādēļ, ja mani tur neuzņemtu, būtu vēl iespēja šovasar iestāties kādā Latvijas augstskolā. Man nebija, ko zaudēt, tādēļ nosūtīju savu pieteikumu.
– Kāpēc izvēlējies studēt tieši Anglijā?
– Jau mācoties ģimnāzijā sapratu, ka vēlos studēt arhitektūru, jo tā sevī apvieno gan radošās, gan tehniskās zināšanas. Savulaik esmu absolvējusi arī Alūksnes Mākslas skolu, tādēļ priekšzināšanas bija. Kāpēc tieši Anglijā? Salīdzinot augstskolu studiju piedāvājumu ārvalstīs, Anglijā tas man šķita visatbilstošākais. Piemēram, Nīderlandē šādas iespējas nebija, Eiropas tālākajās valstīs studijas izmaksātu pārāk dārgi, toties Anglijā iegūtā izglītība augstāk kotējas pasaulē. Izvēlēties augstskolu tieši Mančesterā bija vieglāk, jo ne visas augstskolas Anglijā atzīst Latvijā iegūtu atestātu. Sākumā nosūtīju elektroniskā pasta vēstules vairākām Anglijas augstskolām, kas atzīst Latvijas atestātu, Mančestera atsaucās pirmā, lūdza atsūtīt arī tehniskos zīmējumus, tos sagatavot man palīdzēja Alūksnes Mākslas skolas skolotāja Anita Vēliņa. Un es tiku uzņemta!
– Kāda būs tava studentes dzīve Anglijā?
– Studiju laikā dzīvošu kopmītnēs. Anglijā par studijām ir jāmaksā studentiem pašiem, augstskolas piedāvā kredītus – nav dzirdēts, ka kādam studentam būtu atteikta kredīta piešķiršana. Kredītu jāsāk atmaksāt, kad students pēc augstskolas absolvēšanas sasniedz noteiktu savu ienākumu līmeni. Tas nav, kā Latvijā – pabeidz augstskolu un nezini, kā atmaksāt studiju kredītu. Novārtā nepametīšu arī džudo. Pēc trīs gadu studijām būšu ieguvusi kvalifikāciju arhitektūrā. Tad divus gadus ir jāiziet prakse, bet, lai iegūtu bakalaura grādu, jāstudē vēl divi trīs gadi. Un tad varu sākt strādāt patstāvīgi.
– Tavuprāt, kā pietrūkst izglītības sistēmai Latvijā, jo izvēlējies studēt ārvalstīs?
– Tai ir daudz trūkumu. Ir salīdzinoši daudz gados vecu pasniedzēju, kuri nav īsti ieinteresēti darbā. Anglijā biju iepazīt kādu augstskolu atvērto durvju dienā – tur bija fakultātes vadītāja, kura nevis sēdēja savā kabinetā un ne ar vienu nesarunājās, bet nāca klāt un uzrunāja studentus, bija ieinteresēta un gatava palīdzēt, lai jaunie cilvēki kaut ko dzīvē sasniegtu. Latvijas augstskolās šādu attieksmi neesmu jutusi. Latvijā pasniedzējs atnāk, nolasa savu lekciju un aiziet, bet ārzemēs pasniedzēji veic individuālu darbu ar studentiem. Anglijas augstskolās ir arī ļoti daudz pasniedzēju no citām valstīm, tādējādi studenti iegūst plašāku redzesloku par pasaulē notiekošo.
Runājot par arhitektūru – sapratu, ka Latvijā es neiestāšos arhitektos, jo bija ļoti liels konkurss un maz studiju vietu. Turklāt Latvijā studijas ir ļoti dārgas. Tagad arhitektu studiju programmā Anglijā es par studijām maksāšu nedaudz vairāk kā Latvijā, toties saņemtā izglītības kvalitāte būs augstāka un es būšu tikai ieguvēja. Manuprāt, arī budžeta vietu sadalījums Latvijā nav īsti pareizs – ir specialitātes, kur ir pārāk daudz budžeta vietu, un ir tādas, kur to pietrūkst.
– Kādi būtu tavi padomi topošajiem studentiem?
– Svarīgi ir izvēlēties, ko tu vēlies studēt, nevis tikai vienkārši studēt. Manuprāt, studēt medicīnu Latvijā ir vieglāk nekā ārvalstīs, turklāt Latvijā medicīnas izglītība ir labā līmenī. Galvenais ir pašiem aktīvi interesēties un darīt. Jaunietis nebūs ieguvējs, ja vecāki viņu “bīdīs” darīt to un šito: pašam ir jābūt pārliecinātam par to, ko dara, un jādara tas mērķtiecīgi.
– Kādi sapņi tev ir tuvākajai nākotnei?
– Par to, ka kādā mirklī cilvēki Latvijā kļūs arvien saprotošāki attiecībā pret jauninājumiem visās dzīves jomās, paši aktīvāk iesaistīsies sabiedriskās lietās un vairāk domās, kā pašiem savu dzīvi padarīt labāku. Tas daudz ko padarītu interesantāku un baudāmāku. Un es pati arī vēlos kļūt par tādu cilvēku. Vēlos būt aktīvā kustībā, dinamiskās aktivitātēs, jo nevaru sevi iedomāties vienmuļā darbā. Zinu, ka Mančesteras augstskolā man būs iespējas personīgajai izaugsmei, ko es arī noteikti izmantošu. Es ļoti gaidu savus pirmos darbus, konkrēti izdarītās lietas, uz ko varētu atskatīties jau pēc pāris gadiem.
