Kā svinēt Līgosvētkus un kā tiem gatavoties? Uz šo jautājumu atbildes varēja meklēt sestdien pie Mālupes saieta nama notikušajā “Meistarklasē līgotājiem”. Pasākuma apmeklētāji tika rosināti atcerēties gan jau zināmas lietas, gan apgūt pilnīgi jaunas nodarbes.
Vislielāko atsaucību guva kļavu lapu cepuru darināšana, ko vadīja Kristīne un Velga Vimbas no Alsviķu pagasta. V.Vimba atzīst, ka šādas cepures visbiežāk tiek gatavotas jaunā pāra mičošanai kāzās, tomēr praktisku pielietojumu tām var atrast arī līgotāji. “Tādu cepurīti var uzlikt vainaga vietā, lai nepieciešamības gadījumā izsargātos no lietus,” viņa stāsta. Cepures pagatavošanas ilgums atkarīgs no tās lieluma. Vidēja izmēra kļavu lapu cepures pagatavošana prasa apmēram stundu. Jo lielāka cepure, jo vairāk iespēju, ka tā pasargās no salīšanas. “Pēc tam nemaz nevar atšķirt, kura ir māte, kura – meita,” nosmejas cepuru darinātāja. Lai gan cepure vislabāk kalpo dienā, kad izveidota, tā savu funkciju var veikt vēl vismaz nedēļu pēc tapšanas.
Iepazīstina ar zāļu maģisko spēku
Līdzās kļavu lapu darinātājām ar savām zināšanām dalijās vainagu pinējas Gunta Presņikova un Elita Janika no Mālupes pagasta. Viņas atgādina, ka vainaga aplis tāpat kā jāņusiers un jāņuguns simbolizē sauli. Vainagā var iepīt visas pļavā atrodamās zāles, tomēr par īstajām jāņuzālēm tiek uzskatīts nārbulis, sarkanais āboliņš, madara, vībotne, asinszāle un paparde.
Katrai no vainagā iepītajām zālēm piemīt tikai viņai raksturīgās īpašības. “Pinot vainagu, pīni vai sakrustojot zarus, šo īpašību kopums apvienojas maģiskā aplī,” saka pinējas. Ticējums vēsta, ka vainags, kas pīts no trejdeviņām zemēm atvestām zālēm, pasargā no nelaimēm un slimībām, atraida skauģus un nelabvēļus. Tāpat pastāv ticējums par to, kā plūcamas jāņuzāles vainagam. “Pļavā, kur aug jāņuzāles, sper deviņus soļus. Plūc to, kas priekšā, un tin vainagā,” stāsta mālupietes.
Meitu un sievu uzdevums ir nopīt vainadziņus ne tikai sev, bet arī puišiem un vīriem. Nedrīkstot aizmirst arī par māju, ēku un lopiņu izrotāšanu ar vainagiem, jo Līgovakarā plūktajām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Sapītas aplī, tās nes svētību, kalpojot par skaistuma, spēka un mūžības simbolu.
Pirts ļauj sajust dabas
enerģētiku
Uz jāņuzāļu dziedniecisko spēku norāda arī Ilzenes pagasta “Sapnīšu” pirtniece Ārija Vērse. “Iešana pirtī Jāņu naktī ir īpašs rituāls. Tā ir kā sava veida meditācija, kurā ļauties dabas dziedinošajam spēkam,” viņa stāsta. Jautāta par zālēm, ko izmantot pirts iešanas procesā, Ā.Vērse gara uzmešanai iesaka papardes, kalmes, vērmeles un jasmīnus. Šajā rituālā var izmantot arī māla maskas, kas palīdzēs atgūt skaistumu jebkura vecuma sievietēm. “Jāņu nakts ir maģiska nakts, kad vislabāk var izjust dabas enerģiju un spēku. Ejot pirtī šajā naktī, galvenais ir ņemt līdzi labu garastāvokli un vēlams to darīt individuāli. Tad rezultāts būs fantastisks,” viņa norāda.
Lai efekts būtu vēl labāks, ieteicams izmantot pirts iešanai atbilstošas zāļu tējas. Ar to ārstnieciskajām īpašībām Mālupes pasākumā iepazīstināja Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Zeltiņi” īpašnieks Roberts Zeltiņš. Lai gan Līgosvētku vakarā priekšroka tiek dota alus dzeršanai, nevis tējām, R.Zeltiņš min zāļu uzlējumus, ko ieteicams lietot pirms un pēc svētkiem. “Pirms svētkiem vīriešiem noteikti jāsadzerās nauduļu tēju, lai mīlas stādiņš nenovīst un būtu spēks papardes ziedu meklēt. Savukārt meitenes var pie alus apiņus klāt uzdzert. Tas sievietes uzprišina,” viņš dalās savās zināšanās. Pēcsvētku laikā visefektīvākā esot piparmētru tēja.
